Laiku pa laikam secinu, ka dažas diskusijas sabiedrībā izraisās bez jelkāda pamatojuma. Cilvēki cīkstas ar problēmu, kuras gluži vienkārši nav.
Laiku pa laikam secinu, ka dažas diskusijas sabiedrībā izraisās bez jelkāda pamatojuma. Cilvēki cīkstas ar problēmu, kuras gluži vienkārši nav. Nu, piemēram, apspriežot jautājumu, vai mūsdienu kibernētiskās informācijas uzplūdi neapdraud cilvēces gadu tūkstošiem lolotās vērtības – grāmatas.
Te nu es uzdrīkstos būt pašpārliecināta un apgalvot, ka draudi vispār nepastāv. Turklāt man šķiet, ka problēma ir mākslīgi radīta, lai pievērstu uzmanību jauno informācijas tehnoloģiju patiesi brīnumainajām iespējām. Taču apspriežamajam jautājumam sakara ar grāmatu nav arī tad, ja internetu saucam par bibliotēku un izmantojam to atbilstoši nosaukuma specifikai.
Un, ja slavenais amerikāņu psiholoģisko šausmu romānu patriarhs Stīvens Kings lepojas, ka viņa nesen uzrakstītais un šogad internetā publicētais «gabals» pārspējis iepriekš izdoto grāmatu peļņas rekordus, tad runa ir vienkārši par biznesu, kura veiksmīgumu nepārprotami sekmējusi publicēšana «netradicionālā formātā». Ar grāmatu kā pašvērtību notikumam ir gaužām niecīgs sakars.
Diskusijās par moderno tehnoloģiju it kā apdraudētajām grāmatām trūkst galvenā – lasīšanas nepieciešamības motīvu klasifikācijas. Bieži par to tiku domājusi, taču ar formulēšanu neveicās. Un, lūk, uzšķirot žurnāla «Karogs» šī gada augusta numuru, kā smaga prāta darba atalgojumu ieraudzīju lietuviešu rakstnieka Reģimanta Tamošaiša spoži izteiktu atziņu: «Cilvēks ir ķermenis, un grāmata viņam svarīga kā lieta, kuru iespējams sajust kā negaistošu, neņirbošu un megahercos nepārvērstu īstenību. Grāmata saglabāsies tik ilgi, kamēr cilvēkam būs svarīga lasīšana kā domāšana, nevis tikai kā informācijas ieguve…»
Tagad arī lasītāji – domātāji brīvi var «ceļot» pa internetu, bet informācijas meklētājiem neviens neliedz šad tad izlasīt arī kādu «tradicionāla formāta» grāmatu. Brīnišķīgi, ka jauno tehnoloģiju laikmetā abām kategorijām radītas dažādas un neierobežotas iespējas. Kur tad slēpjas draudi?
Patiesībā nav ne draudu, ne iemeslu diskusijām, jo, piemēram, Bauskas rajona Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Maija Šmite min pārliecinošus faktus – šī gada martā bibliotēkas abonementa apmeklējumu skaits bija 1269, bet specializētās un interneta lasītavas apmeklējumu skaits – 1275. Vēl pirms dažiem gadiem vasaras sezonu bibliotekāri dēvēja par «tukšo periodu». Tagad gadalaiki vairs neietekmē procesu. Jūnijā Centrālās bibliotēkas abonements izmantots 1127 reizes, bet specializētā un interneta lasītava – 803 reizes.
