Aizejošajā vasarā lietus dienas zemi un arī cilvēku domas darījušas pelēkas un drūmas. Saules siltuma mums visiem pietrūcis. Virsrakstā minētās Ojāra Vācieša dzejas rindas rakstītas pirms vairākiem gadu desmitiem.
Aizejošajā vasarā lietus dienas zemi un arī cilvēku domas darījušas pelēkas un drūmas. Saules siltuma mums visiem pietrūcis. Virsrakstā minētās Ojāra Vācieša dzejas rindas rakstītas pirms vairākiem gadu desmitiem. Tās tolaik izteica padomju varas nomācošo ietekmi uz dzejnieka dzimtās zemes ļaužu dzīvi.
Nu vairākus gadus dzīvojam savā, brīvā, zemē, prieka un saules mirkļus ikdienā varam radīt tik, cik vien vēlamies. Tomēr, tāpat kā dabā, arī dzīvē drūmās domas šovasar ir pārsvarā.
Iespējams, pati daba nolēmusi vienreiz par visām reizēm pārbaudīt, cik izturīgs ir tas zemnieks. Daudzi jau ir salūzuši. Lopiņu skaits fermās sarūk, tirgū kāpj gaļas cenas. Govju kūtis šoziem būs krietni tukšākas, jo slapjajā vasarā siena sagādāšana pa spēkam tikai īpaši manīgiem ļaudīm. Grūtos laikos valdībai jālīdz tautai dienas vērst vieglākas. Kārtējie subsīdiju solījumi, pasaules naudas iespējamā saņemšana tikai citugad – tādas sāpīgas lietus lāses vien zemnieks no savas valdības gūst. Ar varas vīriem uz vienu roku nupat metušies degvielas tirgotāji, kuri, kā vienmēr ar pasaules grūtībām attaisnodamies, tieši ražas laikā kāpina traktoru «barības» cenas.
Nepacietīgi lietainās vasaras aiziešanu gaida skolas ļaudis. Prieku klasēs jau ienesušas bērnu balsis, bet pedagogu maciņus biezākus darīs «lielais» algas pielikums. Ja vien tas spēs nomākt to aukstā lietus šalti, ko deputāti izgāzuši pār skolotāju galvām, savu darbu tautas izglītošanā novērtēdami astoņas reizes augstāk par pedagogu veikumu. Padomju rūdījumu ieguvušie skolotāji šo ņirgu nastu vēl spēs panest, bet jaunie cilvēki no valdības nenovērtētā amata izvairās. Šoruden rajona skolās lielo darba dzīvi sāks tikai deviņi no augstskolas nākuši speciālisti. Kļūst skumji, iedomājoties, kādi vecļaudis mūsu bērnus mācīs.
Vecajiem gan jau tagad jāsteidz kļūt īpaši gudriem. Valdība jo laipni viņiem radījusi iespēju savu pensijas izveidi izpētīt ar interneta palīdzību. Tantiņu Jaunsaulē «Lattelekom» gan nespēj izskolot pareizā numura sastādīšanā, bet tā jau viņas pašas, nevis pelēko lietavu vaina.
Ja jau tādā lietus un bēdu ielejā šovasar esam nokļuvuši, varbūt vismaz pasaulē savu vārdu ar cieņu un godu spēsim iznest. Bet nekā! Arī te dara pāri, un mēs laipni tam paļaujamies. 45 Latvijas olimpisko cerību tērpus rotās vārds, kādu mūsu valoda nemaz nepazīst. Atklājas, pasaules grūtgalvjiem netīk savu smadzeņu rievu ar bauru valodu noslogot. Turpmāk savu zemi citiem dēvēsim par «Latvia».
Lietus lāses atkal un atkal slapina zemi, skumdina domas un mazina prieku. Atliek vien cerēt uz atvasaru, jo sākas septembris, mūsu saules dziesminieka Raiņa mēnesis. Varbūt tas mums ļaus sasmelties saules, lai tās pietiktu visam tumšajam rudenim un garajai ziemai.
