Šogad cukurbiešu novākšana un piegāde pārstrādes uzņēmumiem sākusies agrāk nekā citus gadus. Jau šodien sakņu pārstrādes konveijerus iedarbinās akciju sabiedrībā «Jelgavas cukurfabrika».
Šogad cukurbiešu novākšana un piegāde pārstrādes uzņēmumiem sākusies agrāk nekā citus gadus. Jau šodien sakņu pārstrādes konveijerus iedarbinās akciju sabiedrībā «Jelgavas cukurfabrika».
Par pašreizējo situāciju nozarē un par tās perspektīvām «Bauskas Dzīve» uzklausīja vairākus speciālistus.
Abpusēji vienojas
Akciju sabiedrības «Jelgavas cukurfabrika» ģenerāldirektora vietnieks izejvielu sagādes jautājumos Aivars Kamols informē, ka pēc vairāku audzētāju pamudinājuma sakņu pieņemšana sākta agrāk, nekā bija plānots. Bauskas rajonā šī gada ražu vāc Rundāles un Viesturu pagasta zemnieki. Cukurbietes šogad augušas labi, saknes ir pietiekami lielas. Abas puses – gan piegādātāji, gan pārstrādātāji – vēlas, lai sezona būtu veiksmīga. Tādēļ ar dažiem audzētājiem līgumus pārslēdza un daļu biešu, ko bija paredzēts fabrikai nodot decembrī, vāc septembrī. A. Kamols vēstī, ka cukura saturs saknēs sasniedz 14,5 līdz 15 procentu (bāzes noteiktais 16). Septembrī piegādātām bietēm, kaut arī cukura saturs nav 16 procentu, cena tāpat ir Ls 18,8 par tonnu. A. Kamols spriež, ka tik agri vāktas cukurbietes vēl nav nogatavojušās un iespējami sarežģījumi pārstrādes procesā, proti, cukura kristalizācijā. Taču skaidrs, ka zemniekiem vieglāk un ērtāk strādāt agrā rudenī un tūlīt piegādāt novākto pārstrādes uzņēmumam, nekā saknes glabāt līdz decembra beigām un pat ilgāk, kā tas bija pērn.
Sākot biešu pārstrādes sezonu, fabrika pārdos arī augstvērtīgus, atūdeņotus graizījumus, kas ir labs papildinājums lopbarības krājumiem.
Sola nosargāt pašreizējo kvotu
Uzturoties Bauskā 9. septembrī, Latvijas Republikas ministru prezidents Andris Bērziņš pēc paša ierosmes tikās ar vairākiem lauksaimniekiem. Viņu vidū bija arī Viesturu pagasta zemnieks un cukurbiešu audzētājs Raimonds Kazbuķis. Viesturietis stāsta, ka sarunas risinājušās arī par vietējā cukura tirgus ietilpību, kas, pēc zemnieku domām, tomēr pārsniedz 60 tūkstoš tonnu. Premjers bildis, ka par šo skaitli viedokļi ir dažādi, taču viņš solījis – baltā cukura ražošanas kvota netiks samazināta. Arī turpmāk tā varētu būt 60 – 65 tūkstoši tonnu. Kontrabandas cukura tirdzniecība ir sarežģīta problēma, kuru nav izdevies atrisināt. Baušķenieki atzinīgi vērtēja valdības noteikto cukura intervenci. Tādējādi, sākot jaunās ražas vākšanu, fabriku noliktavās nav iepriekšējā sezonā saražotā pārpalikuma.
Zemgalieši rosināja, ka arī valdībai vajadzētu domāt, kā cukurbiešu graizījumus izdevīgāk nogādāt uz Latgales rajoniem, kur šogad trūkst lopbarības. Abu cukurfabriku pašreizējā apkalpes zonā visus graizījumus patērēt nevar. Jāatgādina, ka pērn tos izgāza uz laukiem un ieara zemē.
Mainījušās patēriņa pozīcijas
SIA «Latvijas cukurs» ģenerāldirektore Emerita Buķele «Bauskas Dzīvei» pauda bažas par situāciju, kāda pašlaik izveidojusies cukurbiešu audzēšanā. Viņa uzskata: «Nozare ir tehniski tik labi attīstījusies un nodrošināta, ka apstāšanās uz vietas nozīmē lejupslīdi. Mēs taču to saprotam, jo ekonomiku esam mācījušies. Zemniekiem šajā nozarē ir teicams ražošanas potenciāls. Vai tiešām valsts var atļauties to neizmantot. Es nezinu, kura valsts nenodrošina sevi ar produktiem, ko pati var saražot. Mani satrauc, ka nav ilgtermiņa tautsaimniecības politikas. Ja vien būtu sakārtots cukura tirgus, tad varētu audzēt vairāk cukurbiešu. Jau tagad vajadzētu domāt, kāda būs nākamā gada kvota, jo tas ir ļoti svarīgi, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā.
Līdz šim neesmu saņēmusi pārliecinošus pierādījumus, ka cukura patēriņš Latvijā ir samazinājies, uzskatu, ka notikusi pārgrupēšanās izmantošanas veidos. Paplašinājusies sulu, kečupu, majonēzes, konditorejas izstrādājumu ražošana. Visiem šiem produktiem vajadzīgs cukurs. Tādēļ arī esmu pārliecināta, ka mūsu valstī galvenais uzdevums ir cukura tirgus sakārtošana.»
