Pedagogam, baušķeniekam Bruno Almanim, septembra vidū aprit nozīmīga gadskārta – 75. dzimšanas diena.
Pedagogam, baušķeniekam Bruno Almanim, septembra vidū aprit nozīmīga gadskārta – 75. dzimšanas diena.
Mūža gājumu viņš iedala trijos posmos – bērnības un skolas laiks, 46 gadi skolotāja amatā un desmit gadu pensionāra godā.
Uzticamais zemsola biedrs
Bruno Almaņa vectēvs no Jēkabmuižas barona par skaidru zelta naudu esot iepircis zemes gabalu. Jubilārs uzaudzis zemnieku ģimenē toreizējā Jaunsaules pagasta Almaņu mājās. Mamma bijusi mājsaimniece un rūpējusies par bērniem – Bruno un Ausmu.
– Mani vecāki bija brīnišķīgi cilvēki, par galveno vērtību viņi uzskatīja izglītību, – stāsta jubilārs. Māsa un brālis gājuši ganos, piedalījušies gan labības sēšanā, gan kulšanā. Jau deviņu gadu vecumā prieku Bruno sagādājusi iejušanās skolotāja amatā, mācot kaimiņu bērnus. Ausma vēlāk ieguvusi medmāsas diplomu, tagad ir pensionāre.
Bruno Almanis sākotnēji zināšanas apguvis Skaistkalnes skolā. Viņam bijis uzticams sunītis, kurš tecējis katru rītu līdzi uz skolu cauri mežam un, tupēdams klasē zem sola, gaidījis dienas beigas.
Skolotājs skolojas pats
– Kara laikā, 1944. gadā, lai izvairītos no dienesta armijā, 19 gadu vecumā pieteicos strādāt par skolotāju, – atceras Bruno Almanis. Pirmā darbavieta bijusi Kurmenes sākumskola, kur viņš pasniedzis visus mācību priekšmetus. Izsūtīšana skolotāju nav skārusi, tomēr viņš joprojām atceras krievu karavīru ieslampāšanu klasē un bērnu kliedzienus.
Profesionālo izglītību Bruno Almanis vispirms ieguvis Valmieras pedagoģiskajā skolā. Mācījis matemātiku un fiziku Skaistkalnes vidusskolā un Jaunsaules pamatskolā.
1962. gadā Almaņu ģimene pārcēlusies uz Bausku, kur nopirkta mājiņa. Divus gadus pedagogs strādājis Bauskas bērnunamā, tas devis pamatīgu rūdījumu. Pēc tam eksaktie priekšmeti pasniegti Pamūšas pamatskolā. 1970. gadā iegūts diploms par augstāko izglītību, paralēli darbam neklātienē absolvējot toreizējo Liepājas Pedagoģisko institūtu.
Uzvaras vidusskolas direktore Ērika Jansone atcerējās bijušo kolēģi Bruno Almani kā mierīgu, gudru matemātikas skolotāju. Viņam esot bijis grūti pierast pie pārmaiņām izglītības sistēmā, necietis visatļautību.
Pēc iespaidiem – līdz Tadžikijai
Bruno Almanis ar dzīvesbiedri Vizmu laulībā pavadījuši 46 gadus un cer sagaidīt Zelta kāzu dienu. Gadu gaitā Vizma secinājusi, ka vīra rakstura iezīmes ir tipiskas skolotājam – viņš ir precīzs līdz pedantiskumam. Bruno māsa bijusi Vizmas klasesbiedre, un abi iepazinušies Jaunsaules skolā.
Almaņu meita Iva beigusi Lauksaimniecības universitāti, strādā veikalā Bauskā. Meitas neparasto vārdu tēvs esot patapinājis no franču dziedātāja Iva Montāna. Dēls Aldis absolvējis Latvijas Universitāti, viņa darbavieta ir augstskolas tūrisma klubs. Bērnu audzināšanā tēvs ievērojis stingrību un noteiktību. Tagad viņš reizēm palīdzot pieciem mazbērniem gatavot skolas uzdevumus.
Ilgāku laiku jubilārs ir pirmās grupas invalīds. Savulaik viņš dziedājis Gido Kokara vadītajā skolotāju korī «Daina», nodarbojies ar vieglatlētiku, slēpojis garas distances. Ekskursijās braucis smagajā mašīnā ar būdu, un tālākā apskates vieta bijusi Tadžikija. Bruno Almanis iecienījis kultūrvēsturiskus darbus, piemēram, par Napoleonu, labprāt lasot krievu autores A. Mariņinas detektīvus. Albumos sakrājusies fotogrāfiju kolekcija, apjūsmoti daudzi dabas stūrīši.
Nodzīvotos gadus jubilārs uzskata par savu bagātību. Viņš atzīst – ja nebūtu kļuvis par skolotāju, iespējams, būtu mācījies par mežsargu, jo meža skaistums un spēks viņu apbūruši jau bērnībā.
