Vai Bauskā un Iecavā pēta Covid-19 vīrusa klātbūtni notekūdeņos? Skaidro zinātnieks

Vēl pirms sasirgušie dodas uz laboratorijām noteikt Covid-19 vīrusa klātbūtni, dati par cilvēku inficēšanos jau vairākas dienas iepriekš redzami zinātniekiem, kas pēta notekūdeņus. Šādā veidā viņi var prognozēt sasirgušo skaita izmaiņas, vēl pirms tās parādās oficiālajā statistikā.

Notekūdeņu monitorings ir apjomīgs pētījumu projekts, ko valsts zinātniskais institūts “BIOR” veic kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un arī Biomedicīnas pētījumu centru, skaidro  Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Dāvids Fridmanis.

Vaicājot, vai arī Bauskā un Iecavā notekūdeņi tiek pētīti, D. Frīdmanis norādīja, ka Valsts notekūdeņu monitoringa programmā Bauskā un Iecavā Covid-19 izraisītāja monitorings netiek veikts, jo šī gada valsts budžetā līdzekļi tika paredzēti (piešķirti) tikai 12 apdzīvoto teritoriju regulārai apsekošanai.

D. Fridmanis akcentēja, ka pilsētas izraudzītas sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru un būtiskākie izvēles kritēriji to nozīmīguma secībā bija: iedzīvotāju skaits, reģionālā pārstāvība, notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmuma un attiecīgās pašvaldības atsaucība, kā arī paraugu loģistikas iespējas. Viņš norādīja, ka bez papildu finansējuma šāda monitoringa varbūtība Bauskā, arī Iecavā, ir ļoti niecīga.

Kāpēc jāveic notekūdeņu monitorings?

Valsts zinātniskajā institūtā “BIOR” norādīja, ka notekūdeņu monitoringam ir būtiska nozīme vīrusu epidemioloģijā. SARS-CoV-2 vīrusa izplatības analīze notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmās sniedz papildu informāciju Slimību profilakses un kontroles centram un citām veselības iestādēm, lai varētu prognozēt un novērot vīrusa izplatības dinamiku.

“Bior” atzīmēja, ka notekūdeņu monitoringā iekļauto rādītāju tendences var norādīt uz vīrusa daļiņu skaita palielināšanos vai samazināšanos notekūdeņos. Šāda monitoringa priekšrocība ir tā, ka tādejādi iespējams konstatēt gan slimnieku ar simptomiem, gan bez simptomiem, klātesamību pašvaldībā. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un dažādo SARS-CoV-2 variantu izplatību pasaulē un Latvijā, vīrusa genoma sekvences monitorings notekūdeņos var arī agrīni signalizēt par bīstamo variantu izplatību vai, iespējams, jaunu variantu parādīšanos kādā no pašvaldībām vai plašākā reģionā. Monitoringa datu analīze veicina savlaicīgāku un pamatotāku lēmumu pieņemšanu Covid-19 uzraudzībā un kontrolē.

Tāpat pilsētu notekūdeņu ķīmiskā analīze sniedz noderīgu epidemioloģisko informāciju par iedzīvotāju dzīvesveida ieradumiem, sabiedrības veselību un labklājību.

Notekūdeņu monitoringā balstītā epidemioloģiskā pieeja ir veiksmīgi izmantota arī narkotiku patēriņa novērtēšanai, taču to var izmantot, lai novērtētu citus ar dzīvesveidu saistītus faktorus, piemēram, alkohola un jaunu psihoaktīvo vielu patēriņa novērtēšanai.

“Notekūdeņu monitorings Latvijā ilgtermiņā sniegs atbalstu citu iespējamu infekciju uzliesmojumu monitoringam un sabiedrības veselības pētījumiem. Šobrīd pasaulē nav pierādījumu par cilvēku inficēšanās gadījumiem, ko izraisījusi to saskarsme ar notekūdeņiem Līdz šim notekūdeņos nav atrasts neviens dzīvs vīruss,” akcentē “Bior”.

Notekūdeņu monitoringa ieviešana un analīze Latvijā

Divas reizes nedēļā pašvaldību centralizēto notekūdeņu savākšanas sistēmu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tiek ievākti neattīrītu notekūdeņu paraugi (24 stundu kompozītparaugi), kas tiek nogādāti Valsts zinātniskajā institūtā “BIOR” un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kur tajos tiek analizēta SARS-CoV-2 vīrusa RNS un citu ar sabiedrības veselības aspektiem saistītu vielu klātesamība un izplatība notekūdeņos.

Valsts zinātniskajā institūtā “BIOR” paskaidroja, ka speciāli izstrādāta notekūdeņu monitoringa metode ļauj konstatēt, monitorēt un paredzēt vīrusa izplatību konkrētos valsts reģionos, kā arī, padziļinātu izmeklējumu gadījumā, liecināt par iespējamu jaunu vīrusa mutāciju klātbūtni pašvaldībā. Pilnīgai notekūdeņu paraugu izmeklējumu veikšanai ir nepieciešamas vairākas dienas, līdz ar to monitoringa sistēmā publicētie rezultāti ir ar vairāku dienu nobīdi.

Analizējot monitoringa rezultātus ilgtermiņā un dažādās vietās, ir iespējams novērot saslimstības dinamiku pašvaldībā un objektīvi saskatīt tendences un atšķirības.

Plašais informācijas klāsts, ko iespējams iegūt no notekūdeņiem, paver iespēju paplašināt uz notekūdeņu monitoringu balstīto epidemioloģisko pieeju ar citiem cilvēka biomarķieriem, sniedzot norādes par uzturu, veselību, slimībām un piesārņotāju iedarbību, piemēram, sasaistot vides vai pārtikas piesārņotāju iedarbību ar tādiem veselības traucējumiem kā diabēts vai vēzis.

“Bior” norāda, ka pilsētās konstatētais SARS-CoV-2 RNS kopiju skaits nav savā starpā salīdzināms, jo to ietekmē gan katras pašvaldības notekūdeņu savākšanas tīkla īpatnības, gan tās esošo notekūdeņu kvalitāte, līdz ar to būtiski ir novērot kopiju skaita izmaiņu tendences katrā pašvaldībā atsevišķi.