Pēdējā laikā gan publikācijās, kapu svētku paziņojumos, gan to apmeklētāju sarunās, kuri ierodas dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās «Lejeniekos», Plūdoņa kapus, kuros atdusas arī pats dzejnieks, pasākts dēvēt par Lejenieku kapsētu.
Pēdējā laikā gan publikācijās, kapu svētku paziņojumos, gan to apmeklētāju sarunās, kuri ierodas dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtajās mājās «Lejeniekos», Plūdoņa kapus, kuros atdusas arī pats dzejnieks, pasākts dēvēt par Lejenieku kapsētu.
Pagātnē tā bijusi gan Selēnu, gan savādāk dēvēta, bet nekad nav saukta par Lejenieku kapsētu. To apliecina gan Viļa Plūdoņa radinieki, gan vēsturiskā patiesība.
Šogad laika ritums pagriež sešdesmit otro gadskārtu, kopš 1938. gada 25. septembrī iesvētīti Plūdoņa kapi.
Tajā dienā piepildījās Plūdoņa iecere paplašināt veco kapsētu, kurā atdusējās dzejnieka māte, tēvs un brālis, bet jauniem apbedījumiem nākamībā trūka vietas. Plūdons izkārtoja un atvēlēja no sava īpašuma divas pūrvietas (kā tolaik sacīja un mērīja) no tuvējā meža. Pusi no piešķīruma atvēlēja jaunajai kapsētas daļai, bet otru pusi atstāja rezervē, kurā pēdējos gados sākta apbedīšana.
Gatavojoties kapsētas iesvētei, jaunais arhitekts Ansis Bērziņš radīja un vadīja ļoti savdabīgu un izteiksmīgu kapu vārtu celtniecību. Ar simbolisku ieceri – Baltais gulbis dodas debesīs. Zvans vien tolaik izmaksāja 600 latu. Kara laikā to nolaupīja, bet tagadējo nodevis glabāšanā Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs.
Kapsētas iesvētīšana toreiz kļuva par gaidītu un ar atsaucību bagātinātu notikumu novadā. Šajos kapu svētkos piedalījās gan vietējie ļaudis, gan tālu nākušie un Bauskas skolu jaunatne.
Svētbrīdis bija klāt. Vārtus iesvētīja arhitekta Anša Bērziņa tēvs profesors Dr. Ludis Bērziņš ar vietējās Bauskas ev. luteriskās draudzes mācītājiem Gustavu Tūru un Jāni Kovalu. Latvijas Universitātes Prezidija Konventa vīru koris diriģenta Teodora Kalniņa vadībā nodziedāja sēru dziesmu ar Viļa Plūdoņa vārdiem. Pēc tam dzejnieks nodeva kapsētas pārzinim J. Dičmanim vārtu atslēgu, kurš vārtus atslēdza.
Dievkalpojums turpinājās ar kapsētai piedalītās zemes iesvēti, ko izdarīja mācītājs Tūrs. Atkal dziedāja minētais studentu koris, svētvārdus sacīja nule Bauskas ev. luteriskajā baznī- cā ordinētais jaunais mācītājs Jānis Kovals. Svētruna noslēdzās ar Viļa Plūdoņa šim gadījumam sacerētu lūgšanas dzeju, kas bija uzticēta nolasīt jaunajam mācītājam.
Runāja arī pats kapsētas veidotājs, Tēvzemes balvas laureāts dzejnieks Vilis Plūdons. Viņš izteica pateicību Valsts un ministru prezidentam Kārlim Ulmanim, kurš, piešķirot dzejniekam Tēvzemes laureāta godu, devis iespēju izcilos vārtus uzcelt.
Noslēgumā profesors Dr. Ludis Bērziņš svētīja visus kapu svētkos sapulcējušos. Bet Bauskas ev. luteriskās draudzes valdes un Dāmu komitejas pārstāvji nolika vainagu uz Viļa Plūdoņa vecāku kapiņiem.
Sargāsim un godāsim dzejnieka piemiņu!
R. SAULĀJS Ceraukstes pagastā
***
Iesvētot Plūdoņa kapus, dzejnieks veltījis tiem piemiņas vārdus:
«Ko guldinās
Šai kapsētā,
To vieglas smiltis paijās;
Un priedulājs, kas viņam apkārt dūks,
Un bites, kas pa viršiem medu sūks,–
To mīļi sveiks,
To mīļi sveiks
Un mūža miegā aijās.
Dievs varenais,
Dievs žēlīgais,
Dod svētu mieru savu
Tam, kuru liks šais smiltīs baltajās.
Un stāvi klāt tiem, kuri asarās
Še sēros, skums,
Še sēros, skums
Par aizgājēju savu!»
