Demonstrācijas pret degvielas cenu celšanos, ko aizsāka Francijas zvejnieki, kravas pārvadātāji, taksisti un lauksaimnieki, turpinājušās visā Rietumeiropā.
Demonstrācijas pret degvielas cenu celšanos, ko aizsāka Francijas zvejnieki, kravas pārvadātāji, taksisti un lauksaimnieki, turpinājušās visā Rietumeiropā.
Protestu iemesls – cenas
Francijas zvejnieki bloķēja Buloņas ostu Lamanša piekrastē, protestējot pret straujo degvielas cenu celšanos. Zvejnieku arodbiedrību līderis Žaks Bigo paziņoja, ka viņu mērķis ir «atmodināt cilvēkus un pievērst viņu uzmanību šai problēmai». Lai tiktu pamanīti, zvejnieki protestu akciju laikā izgāza tonnām sardīņu pie piekrastes pilsētu municipalitātēm.
Līdz ar jēlnaftas pasaules cenu kāpumu pēdējo 18 mēnešu laikā degvielas cenas Francijā augušas par 50 procentiem. Protestētājiem izdevās piespiest valdību zvejniekiem samazināt degvielas nodokli.
Zvejnieku panākumu iedvesmoti protesta akcijas sāka Francijas autokravu pārvadātāji, taksisti un tūristu autobusu šoferi. Vēlāk viņiem pievienojās arī lauksaimnieki. Viņi bloķēja degvielas uzpildes stacijas un naftas pārstrādes uzņēmumus visā Francijā, radot krīzes situāciju degvielas sadales sistēmā.
Francijas valdība apsolījusi kompensēt degvielas cenu kāpumu, un protesta akcijas tika pārtrauktas 10. septembrī.
Franču lipīgais piemērs
Francijā sākto protestu vilnis pārcēlās uz Beļģiju, Lielbritāniju, Īriju, Vāciju, Nīderlandi un Itāliju, jo arī tur autopārvadātājus neapmierināja degvielas cenu kāpums un valdības pasivitāte.
Anglijas ziemeļrietumos Elsmirportā 40 lauksaimnieku un kravu pārvadātāju aizšķērsoja ceļu uz «Shell» naftas pārstrādes rūpnīcu, bet jau nākamajā dienā pēc protesta akcijas sākšanas viņus izklīdināja policija.
Savukārt 11. septembrī vērienīgas demonstrācijas sāka Beļģijas kravas mašīnu, taksometru un autobusu šoferi, bloķējot Briseles centru un izvietojot pie Eiropas Savienības (ES) birojiem un valdības ēkām apmēram divarpus tūkstošus kravas mašīnu, taksometru un maršruta autobusu.
18. septembrī benzīna krīzes epicentrs pārsviedies uz Skandināvijas valstīm un tur risinās protesta akcijas, ziņo BNS.
Valdības izdara spiedienu
Eiropas Komisija (EK), reaģējot uz nemieriem, nāca klajā ar paziņojumu, ka vēlas sākt Eiropas mēroga sarunas par rekordaugstajām naftas cenām.
Tikmēr Lielbritānijas un Vācijas valdības paziņojušas, ka nepiekāpsies protestētājiem. «Mēs negrasāmies mainīt valdības naftas politiku piketu un blokāžu dēļ,» sacījis Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs. Lielbritānija un Vācija uzskata, ka radušos situāciju jārisina kopīgi ar naftas eksportētājvalstīm.
Naftas eksportētāju valstu organizācija OPEC pēc ES, Āzijas un Klusā okeāna valstu spiediena pieņēmusi lēmumu palielināt naftas ieguvi līdz 800 tūkstošiem barelu dienā, lai varētu apturēt straujo naftas cenu celšanos un mazināt spriedzi patērētāju vidū. Tomēr šis solis neiespaidos degvielas cenas Eiropā, jo tajās vismaz divas trešdaļas no kopējās cenas sastāda nodokļi, norādījuši eksperti.
Transporta ministri nepanāk vienotu nostāju
Eiropas Savienības (ES) transporta ministriem tikšanās laikā Luksemburgā, kas beidzās 21. septembrī agri no rīta, neizdevās panākt vienotu nostāju jautājumā par degvielas nodokļiem un augstās naftas cenas ietekmi uz Eiropas transporta industriju, paziņoja informētas personas ES. Galvenās nesaskaņas radās jautājumā par iespēju saskaņot degvielas nodokļus visās 15 ES dalībvalstīs.
ES valstis ir atšķirīgi reaģējušas uz pagājušo nedēļu laikā notikušajām kravas pārvadātāju, zemnieku un citu nozaru pārstāvju protesta akcijām pret augstajām degvielas cenām. Francija, Nīderlande, Itālija, Spānija protesta akciju ietekmē ir samazinājušas dīzeļdegvielas nodokļus, bet citas valstis, piemēram, Lielbritānija, Vācija un Beļģija, ir atteikušās šādi rīkoties.
Eiropas Komisija neatbalsta nodokļu pazemināšanu, lai samazinātu kravas pārvadātājiem un citu transporta nozaru darbiniekiem ar augstajām naftas cenām saistītos izdevumus.
