Kurzemes jūrmala jau vienpadsmito vasaru bija izvēlēta par prāvas baušķenieku grupas fotoplenēra un atpūtas vietu.
Kurzemes jūrmala jau vienpadsmito vasaru bija izvēlēta par prāvas baušķenieku grupas fotoplenēra un atpūtas vietu.
Bauskas tautas nama Tautas fotostudija «Bauska» tradicionāli augusta pirmajā nedēļā rīko izbraukumu pie Lielās jūras, kas ar Rīgas līci robežojas pie Kolkas raga. Gadu ritumā jau vairākkārt staigāts gar Latvijas rietumkrastu, zināmi klusie zvejnieku ciematiņi. Bet jūra atkal un atkal velk pie sevis.
Saulē un vējā
Kājāmgājēju pulciņu labprāt aiz sevis ved Rundāles pils muzeja restaurators Vilnis Līdaka. Viņš arī aprēķina veicamos kilometrus un sadala tos atbilstoši «pēdotāju» spēkiem. Šovasar grupas vecākajam dalībniekam bija 55 gadi, jaunākajam – astoņi. Ovišos gājiens sākās, Vaidē beidzās, abus ciematiņus šķir vairāk nekā 50 kilometru. Kamēr Bauskas apkaimē lija, pie jūras pietika saules karstuma, un iedegums pat pārvērtās apdegumos. Dienas nogurumu dzēsa atspirdzinošas peldes jūras viļņos.
Saprašanās ar dzintargraudiem
Jūrai, smiltij, priedēm, debesīm un saulei ir īpaša spēja nomierināt. Liec soli aiz soļa smiltī un, šķiet, ka saņem dziedinošus impulsus. Rodi saskaņu ar sevi un pasauli.
Aiz Miķeļbākas sastaptais vācu velotūrists rādīja atrasto dzintargraudu, mēs stiepām rokas pretī ar savējiem. Tikai svešinieka līdzbraucēja izskatījās skumja, jo viņai nebija laimējies atrast savu dzintaru. Uzdāvinājām vācietei mazu saules akmentiņu. Visi sirsnīgi smaidījām un mājām sveicienus šķiroties.
Miķeļbāka atjaunota
Pirms dažiem gadiem Baltijas jūras piekrastes augstākajā bākā tikām augšā «pa kluso». Tagad jūras un Kurzemes apskate no turienes atļauta legāli. Tornis un kāpnes tajā pēc ugunsgrēka ir atjaunoti, viss svaigi krāsots, stabils un labāk sakārtots nekā agrāk. No bākas paveras brīnišķīga ainava uz tumši zaļzilajiem mežiem, uz saulē mirdzošo jūru. Dziļi, dziļi ievelc elpu. Neviļus atceries Raimonda Paula dziesmas vārdus – Kurzeme – bites dzēliens salds…
Vakarstundas rituāls
Skatīt, kā saule «iebrien» jūrā, – pārgājiena ik vakara piedzīvojums, kas nekad neatkārtojas. Skaidrā laikā lielā, ugunīgā bumba ripot ieripo dzelmē. Citureiz tā slēpjas aiz kāda mākoņa un kā rotaļādamās kaut ko atklāj no sevis.
Tad sakrāso rietumu pamali tādā akvarelī, kāds nav nevienā izstādē apskatāms. Var jau to saukt, kā vēlas – varbūt maģija, varbūt burvība. Varbūt kaut kas no neaptveramās mūžības un bezgalības.
…Vienvakar astoņus gadus vecais Tits mammai vaicāja: «Vai nākamvasar arī iesim gar jūru?»
Ko saka tie, kuri izvēlas atpūtu pie jūras
Vilnis: «Ja man nebūtu kompānijas, es arī viens ar mugursomu plecos soļotu gar jūru.»
Pēteris: «Daudz vietu Latvijā esmu izbraukājis un apskatījis, bet tik labi kā Kurzemes jūrmalā nekur citur no ikdienas nevaru atslēgties.»
Madara: «Jūra nekad neapnīk.»
***
Vīrietis gludina bikses. Pēkšņi gludeklis sabojājas. Šis nolemj uzkāpt pie labas kaimiņienes 5. stāvā un aizņemties gludekli. Kāpj un domā: «Viņa atvērs durvis. Aicinās ienākt. Piedāvās rīta kafiju. Es, protams, neatteikšos. Piedāvās konjaciņu pie kafijas. Es neatteikšos. Es noreibšu. Sākšu uzmākties. Viņa neatteiksies. Sāksim izģērbties. Var pārrasties pēkšņi viņas vīrs. Būs nepatikšanas.»
Tā domājot, vīrietis jau ir uzkāpis 5. stāvā un zvana pie durvīm.
Kaimiņiene atver: «O, sveiks, dārgais kaimiņ! Ko teiksi?»
Vīrietis samulsis: «Zini ko, ej tu bekot ar visu savu gludekli!»
*
Vilcienā klanās manāmi iereibis vīrietis. Pretī nosēžas pasažieris, nejauši viņu pagrūžot. Vīrietis mazliet atjēdzas, uzmanīgi skatās uz pretimsēdošo un pēkšņi priecīgi iesaucas:
– Gena! Vecīt! No kurienes tu te uzradies?
– Jūs esat kļūdījies, es neesmu Gena.
– Ko tu neteiksi… bet cik līdzīgs!
– Kam?
– Nu, es taču teicu! Krokodilam!
*
Paldies par deju!
– Kādu deju? Es gluži vienkārši lauzos uz izeju…
*
– Kad strīdā dzimst patiesība?
– Kad strīdā iesaistās priekšnieks!
*
Sieviete autoservisā:
– Mana mašīna patērē šausmīgi daudz benzīna, un bremžu tikpat kā nav.
Meistars ieskatās salonā, skatās – «čoks» izvilkts līdz pēdējam.
– Ziniet, kam šis rīks ir paredzēts?
– Nu, jā… es tur savu somiņu karinu…
*
Pārpildītā autobusā konduktors kliedz vadītājam: – Pagaidi, tur vēl viens cilvēks skrien!
Pēc dažām sekundēm: – Brauc ātrāk! Es viņu pazīstu, viņam ir mēnešbiļete!
*
– Hallo, policija. Mans vīrs izgāja pastaigāties ar sunīti un pazuda.
– Kāds viņš izskatās?
– Vīrs ir vidēja auguma, vidējas miesas būves, acis laikam zaļas. Sunītis ir erdelterjers, kuce, pelēkā krāsā, augums 63 cm, aste līkumā, vecums astoņi mēneši, uz kreisās pakaļkājas neliela rēta.
*
Jaunais krievs liek pasūtīt savai sekretārei viesnīcas numuru.
– Lai būtu TV, video, kompis ar internetu, džakuzi, 3×2 metri gulta utt. u.t.jpr.
Ierodas viesnīcā, skatās – ir viss, kā prasīts, un vēl gultā divas satriecošas dāmas.
– Kas tās tādas? Viņš jautā savai sekretārei.
– Utt. u.t.jrp.
Anekdotes no interneta
