Īslīces vidusskolā piektdien, 22. septembrī, svinīgi atklāja jaunuzbūvēto sporta zāli. Ne tikai vietējā pagasta, bet arī rajona dzīvē tas ir liels notikums, jo Latvijas otrās brīvvalsts laikā mūspusē nav uzcelta tik labiekārtota sporta būve.
Īslīces vidusskolā piektdien, 22. septembrī, svinīgi atklāja jaunuzbūvēto sporta zāli.
Ne tikai vietējā pagasta, bet arī rajona dzīvē tas ir liels notikums, jo Latvijas otrās brīvvalsts laikā mūspusē nav uzcelta tik labiekārtota sporta būve.
Atklāšanas ceremonijā gandrīz vai katrs runātājs pieminēja pašvaldības priekšsēdētājas Māras Bites vārdu. Ar viņas neatlaidību un enerģiju iegūts kredīts no Latvijas Republikas Valsts Kases zāles būvēšanai. Pagasta saimniece uzskata: «Esmu izpildījusi to, ko solīju īslīciešiem pirms pāris gadiem 1. septembrī pēc skolas vecā korpusa renovācijas. Sacīju, ka būs arī sporta zāle, un sapnis ir piepildījies.»
Īslīces skolas kādreizējais direktors 6. Saeimas deputāts Juris Dalbiņš teica: «Ideja realizēta brīnišķīgā veidā. Ja visi kopā nebūtu vēlējušies šo mērķi sasniegt, nekas nenotiktu. Īslīces pagasta attīstības modelis ir paraugs visai valstij.»
Piederību savai pašvaldībai apliecina zāles centrā uz grīdas krāsās uzzīmētā pagasta emblēma. Labvēlību vietējai mācību iestādei apliecināja pagasta uzņēmēju kluba dalībnieki, kuri par 800 latiem skolai dāvināja jaunu sporta inventāru.
Atklājot sporta zāli, tika pārgrieztas četras lentes – ideju, projektu, celtniecības un goda lente. Simboliski tas atainoja virzību līdz gatavai jaunceltnei.
Sporta zāles atklāšanas svētkos viesu oficiālās uzrunas papildināja Uzvaras un Īslīces vidusskolas deju izpildītāji, grupas «Sapnītis» un «Intriga». Pie desmit basketbola bumbām bija aploksnes ar kādu skaistu vēlējumu. Katram, kurš bumbu iemeta grozā, bija jāsola, ka vēlējumu piepildīs. Īslīces vidusskolas direktorei Tijai Mīlgrāvei tagad būs jācenšas, lai sporta pedagogi sagatavotu nāka- mos olimpiešus un viņi kādreiz kļūtu par olimpiskajiem čempioniem…
Pēc atklāšanas ceremonijas laukumā izgāja Krištopana basketbola skolas komanda, kas sacentās ar Bauskas labākajiem basketbolistiem. Rīdzinieks Edgars Čunda «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka zāle un visas palīgtelpas ir lieliskas, tādā bāzē arī galvaspilsētas sportisti labprāt trenētos.
Īslīces vidusskolas 9. klases skolnieks Kristaps nākamajā rudenī bija paredzējis mācības turpināt citur. Pēc nodarbībām jaunajā sporta zālē viņš mājās paziņojis, ka mācīsies savā skolā, jo diezin vai citur būšot tik lieliska iespēja sportot.
Būs nākamais solis
Celtniecības darbu ģenerāluzņēmējs bija SIA «Kontinents A», kas uzvarēja konkursā. Sabiedrības direktors Uģis Strupulis «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka šī uzņēmumam ir pirmā sporta būve. Otra, nedaudz mazāka, pašlaik top Vilcē. Celtniecībā izmantoti augstvērtīgi materiāli no Skandināvijas valstīm. Ekonomiski izdevīgs risinājums ir virsgaismas logi zāles griestos. Būvniecībā iesaistījās arī SIA «Bauskas celtnieks», kas veica prāvu daļu darbu. Pēc dizainera Ilmāra Sparāna ieteikuma krāsotas telpas – zaļais un zilais rada dzīvespriecīgu un elegantu iespaidu.
Īslīces pagasta galvenais speciālists celtniecības jautājumos Aldis Kapkalns secina, ka kopīgi ar būvniekiem izdevies nodrošināt kvalitāti. Speciālists priecājas, ka lauku skolai ir tik mūsdienīga sporta zāle – ar labu siltumizolāciju un ventilāciju, ar mājīgām ģērbtuvēm, ērtām dušas telpām. Mācību iestādes pilnveides darbs vēl turpināsies. Tiks meklēts finansējums, lai varētu siltināt skolas jauno korpusu.
Pēc mācību stundām no pulksten 17 līdz 23 telpas tiks īrētas sporta nodarbībām. Pagastā ir daudz aktīva dzīvesveida cienītāju, kuriem bijis jāmeklē treniņu iespējas citur. Ne tikai īslīcieši, arī citu pagastu iedzīvotāji izteikuši vēlēšanos trenēties jaunatvērtajā sporta bāzē.
Piebilde par kredītu
Svētkos ne viens vien uzteica Īslīces pašvaldību par drosmi uzņemties kredītu nastu. Pagasta priekšsēdētāja M. Bite no tā pieprasīšanas pirmās dienas apzinājusies, cik neizdevīgi ir Valsts Kases noteiktie aizdevuma ņemšanas nosacījumi, proti, augsta un arī mainīga procentu likme. Bet cita varianta nav, jo no bankām ņemtam kredītam vajadzīga valsts garantija. Neizpratne ir tādēļ, ka, būvējot plašai sabiedrībai un jaunajai paaudzei vajadzīgu objektu, tik ātri un precīzi apgūstot naudu, pašvaldības centienus samēro ar biznesu. (Īslīces pagastā ir vairāk nekā 4000 iedzīvotāju, vietējā skolā mācās vairāk nekā 400 bērnu.)
Nedrīkstētu tā būt, ka, no Valsts Kases izņemot naudu, tā atpakaļ jāieliek ar tādiem procentiem. M. Bite atcerējās, ko viņai stāstījis tēvs par kredītpolitiku Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Ja zemnieks paņēma kredītu un godīgi to izmantoja, viņam vismaz daļu atlaida. Vai līdzīgi nevajadzētu būt arī tādos objektos, kuri nav būvēti peļņas nolūkos, bet sabiedrības veselības un aktīva dzīves stila nodrošināšanai?
FAKTI
Sporta zāles celtniecība sākta 1999. gada 25. novembrī, pabeigta 2000. gada 26. augustā, tās platība 800 kvadrātmetru.
Celtniecības kopējās izmaksas Ls 164957, projekta izmaksas Ls 5250.
Saņemts kredīts – Ls 100000 – no Latvijas Republikas Valsts Kases, kas pašvaldībai jāatmaksā desmit gados. Aizdevums piešķirts saskaņā ar Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padomes lēmumu.
No valsts budžeta piešķirtas investīcijas Ls 20000.
Par kredītu Valsts Kasei jāmaksā 11,94 procen- ti gadā, kas kopā veido Ls 188649 un desmit gados jāatdod arī pamatsumma – Ls 100000.
