Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem – augustā un septembrī.
Turpinām publikāciju sēriju par ievērojamiem Bauskas rajona iedzīvotājiem – jubilāriem – augustā un septembrī.
Slavens diplomāts no Bārbeles
1875. gada 22. augustā Bārbeles pagasta «Lazdiņās» pasaulē nāca vēlākais diplomāts Jānis Lazdiņš. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas J. Lazdiņš ieņēma augstus amatus valdībā, pildīja arī mūsu valsts sūtņa pienākumus Beļģijā un Luksemburgā. Diplomāts reprezentēja mūsu valsti augstākajā līmenī, jo Latvija tika propagandēta ar daudzām lekcijām, konferencēm, latviešu mākslas izstādēm, koncertiem, baleta uzvedumiem u. c. Varētu teikt, ka tolaik mūsu novadnieks izcili veica mūsdienu Latvijas institūta funkcijas Beļģijā. Viņa ieguldījums valstu sadarbībā tika novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni, Polijas «Polonia restituta», Vatikāna, «Sv. Silvestra» un Beļģijas «Leopolda II» ordeņiem.
Skopas ziņas par grāmatizdevēju
1870. gada 29. augustā Ceraukstes pagasta «Caurumos» zemkopja ģimenē piedzima Rīgā vēlāk ievērojamais grāmattirgotājs Andrejs Purpēteris. Viņš Rīgā darbojās no 1900. gada līdz Latvijas valsts okupācijai.
Stelpietis nokļūst Vladivostokā
Jānis Berķis piedzima 1875. gada 3. septembrī Stelpes pagastā. Viņš visu mūžu pavadīja ierēdņa darbā. 1920. gadā J. Berķis iestājās Tālajos Austrumos izveidotajā 1. Latvijas atbrīvošanas bataljonā, ko vēlāk pārdēvēja par Troickas pulku. Šīs vienības sastāvā viņš ar kuģi, apbraucot Āziju un Eiropu, atgriezās Tēvzemē. Līdz pat nāves dienai 1934. gada 1. jūnijā J. Berķis strādāja Ārlietu ministrijā, izpildot saimniecības un finansu nodaļas vadītāja pienākumus, bet vēlāk, ieņemot ģenerālkonsula amatu, revidēja mūsu valsts vēstniecības un konsulātus ārvalstīs.
Divi tautsaimniecības speciālisti
Pirms 90 gadiem 6. septembrī Jērcēnu pagasta «Kaņepēs» piedzima vēlākais Kaucmindes mājturības skolas pārzinis Nikolajs Cīrulis. Viņš bija mazpulku inspektors, rotas komandieris Aizsargu organizācijā un Īslīces lauksaimniecības biedrības priekšnieka biedrs.
1900. gada 15. septembrī Bārbeles pagastā amatnieka ģimenē pasaulē nāca vēlākais inženieris mežkopis Arveds Desmitnieks. Viņš mūsu valsts tapšanas laikā stājās karavīru ierindā un piedalījās Brīvības cīņās. Pēcāk viņš bija mežzinis un virsmežzinis Cēsīs, Strenčos un Lutriņos.
Mācītājam piešķir ordeni
20. septembrī 140 gadu jubileja atzīmējama ievērojamam teologam Jānim Reinhardam. Mācītāja amatu viņš pildīja Engurē un Jelgavas latviešu draudzē, Pirmā pasaules kara laikā bija bēgļu mācītājs Balvos. Pēc Latvijas Republikas izveidošanas mūsu novadnieks Iekšlietu ministrijas uzdevumā atjaunoja Kurzemes Konsistoriju un veica tās ģenerālsuperintendenta pienākumus. Vēlāk J. Reinhards bija Jelgavas un Bauskas evaņģēliski luterisko draudžu iecirkņa prāvests. Viņš ir saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un Zelta krustu.
Populārs bibliotekārs un pedagogs
1890. gada 21. septembrī Vecumnieku pagasta «Krūmiņos» lauksaimnieka ģimenē pasaulē nāca rakstnieks un bibliotekārs Jūlijs Krūmiņš. J. Krūmiņš bija žurnāla «Jaunais Cīrulītis» redaktors un izdevējs, žurnāla «Nedēļa» redakcijas sekretārs. Viņš sarakstīja daudz stāstu bērniem, kā arī rakstus par mākslas, audzināšanas un bibliotēku jautājumiem.
120 gadu jubileja 27. septembrī aprit lauksaimnieka ģimenē Zālītes pagasta «Luzikās» dzimušajam Kārlim Videniekam – ievērojamam pedagogam. Savulaik par pedagoģijas jautājumiem viņš rakstīja «Pēterburgas Avīzēs», «Baltijas Vēstnesī», «Dienas Lapā», «Mūsu Nākotnē», «Jaunības Tekās» un citos izdevumos.
