Kādreizējais baušķenieks Gatis Andersons jau dažus gadus dzīvo Austrālijā. «Bauskas Dzīve» pa epastu no viņa saņēmusi vēstuli, kas ataino Olimpisko spēļu noskaņas tālajā zemē.
Kādreizējais baušķenieks Gatis Andersons jau dažus gadus dzīvo Austrālijā. «Bauskas Dzīve» pa epastu no viņa saņēmusi vēstuli, kas ataino Olimpisko spēļu noskaņas tālajā zemē.
Kaut arī Melburna, kur es dzīvoju, atrodas 800 kilometru no Sidnejas, tomēr olimpiādi var sajust arī šeit. Melburnā notiek futbola spēles, uz vienu biju aizgājis. Sestdien spēlēja Čīle ar Nigēriju. Bija 44425 skatītāji (piepildīta tikai puse no Melburnas MCG stadiona sēdvietām). Noskaņojums bija «pacilāts» – ļoti daudz ārzemnieku un neticami daudz Čīles fanu. Čīlē futbols esot kā otrā reliģija, un to arī varēja sajust pēc spēles. Fani gandrīz vai aplenca vietējo hoteli, kur pa nakti bija palikuši čīliešu futbolisti.
Stadionā pārsteidza ļoti stingrie drošības pasākumi. Policija bija visur, pie ieejas pārbaudīja somas un kabatas. Vēl vajadzēja iet cauri metāla detektora vārtiem. Šķita, ka esmu ieradies lidostā.
Ēdiens visur briesmīgi dārgs un dzērieniem trīskāršas cenas (trakums). Interesanti, ka nemanīju nekādas reklāmas nekur, tas bija neticami, nekādu plakātu vai citu veidu reklāmu.
Skatoties vietējo televīziju, šķiet, ka olimpiādē ir tikai peldēšana, jo lielākoties rāda Austrālijas sportistus. Ja vēlas vairāk redzēt citus, jāmaksā papildus, un tas ir diezgan dārgi. Kabeļtelevīzija ar 30 kanāliem izmaksā ap 56 dolāriem mēnesī, bet olimpiādes kanāls vien divas nedēļas maksā tikpat. Ja būtu brīvdienas un spēles skatītos 24 stundas dienā, tad varbūt to ir vērts redzēt. Tikai trīs četras stundas vakaros varu vērot sacensības, tāpēc nav vērts lieki tērēt naudu kabeļtelevīzijai.
Domāju, ka sestdien aizlidošu uz Sidneju, bet visas biļetes bija izpirktas, varēja dabūt tikai pirmajā klasē, bet tās ir nesamērīgi dārgas.
