Oktobrī pensiju indeksācijas dēļ pensionāri saņems vidēji par 0,33 procentiem jeb 19 santīmiem vairāk.
Oktobrī pensiju indeksācijas dēļ pensionāri saņems vidēji par 0,33 procentiem jeb 19 santīmiem vairāk. Tomēr tiem, kuri pensijā ir devušies pēc 2000. gada 1. aprīļa, pensija netiks indeksēta. Tas ir saistīts ar pašreizējo deflāciju, kā arī pensiju indeksācijas principa maiņu.
Kas ir pensiju indeksācija?
Pensiju indeksācija nav pensijas pielikums. Tās mērķis ir aizsargāt pensionārus no dzīves dārdzības pieauguma. Pašlaik pensijas Latvijā tiek indeksētas ar patēriņa cenu indeksu. Īpaši svarīga šāda indeksācija bija reformas sākuma gados, kad inflācija vēl bija ļoti augsta. Pēdējos gados inflācijas līmenis ir zemāks. Piemēram, 1995. gadā, kad tika izstrādāts jaunais pensiju likums, patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija pieaugušas par 25 procentiem, bet 1999. gadā tikai par 2,4 procentiem. Savukārt šī gada vasarā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenas ir samazinājušās par 0,8 procentiem.
Kā tiek indeksēta pensija?
Kopš 1997. gada pensiju indeksāciju veica «avansā», t. i., tika prognozēts, kāda būs inflācija, to ievērojot tika indeksēta pensija. Tādējādi pensionārus jau iepriekš nodrošināja pret pirktspējas samazināšanos nākamajos mēnešos. Pensiju indeksu noteica Finansu ministrijas prognozes. Prognozētās patēriņa cenu svārstības, uz kuru pamata tika noteikti indeksi, regulāri atšķīrās no faktiskajiem rādītājiem. Vairākumā gadījumu pensijas tika palielinātas par daudz, tāpēc nākamajā indeksācijā indekss bija atkal jākoriģē. Savukārt pagājušajā indeksācijā patēriņa cenu pieaugums par laiku no 1999. gada oktobra līdz 2000. gada martam bija novērtēts par zemu. Tāpēc šī gada indekss ir jākoriģē un jāpalielina virs faktiskā.
Valdība sāk pensiju indeksāciju, to saistot ar patēriņa cenu indeksu par pagājušo periodu.
Citiem pensijas indeksēs, citiem neindeksēs
Tieši šī gada oktobra indeksācijā notiek pāreja no prognozētā indeksa uz faktisko. Pensionāri, kuriem pensija bija piešķirta jau agrāk, t. i., kuriem iepriekšējā indeksācijā tika piemērots prognozētais patēriņa cenu indekss par laiku līdz 2000. gada martam, pensijas tiks indeksētas. Bet tiem, kuri pensijā ir devušies pēc šī gada 1. aprīļa, t. i., tiem, kuriem netika piemērots prognozētais indekss, indeksācija netiks piemērota. Faktiskās deflācijas dēļ šiem pensionāriem pensija būtu pat jāsamazina par 0,8 procentiem. Tādā gadījumā vidējā pensija samazinātos gandrīz par 50 santīmiem. Taču pensijas, protams, netiks samazinātas. Tātad – no 643 tūkstošiem pensionāru apmēram desmit tūkstošiem šogad pensijas vispār netiks indeksētas deflācijas dēļ.
Personām, kuras pensionējušās līdz šī gada 1. aprīlim, pensijas tiek indeksētas tikai tādēļ, ka iepriekšējais indekss bija noteikts par zemu. Pēc korekcijas šiem pensionāriem pensijas pieaugs par 0,33 procentiem. Ja prognozes būtu bijušas precīzas, indeksācija šī gada oktobrī nenotiktu.
Kā pensijas pieaugs nākotnē?
Saskaņā ar likumdošanu, indeksācija notiks regulāri reizi gadā, turpmāk ņems vērā cenu pieaugumu 12 mēnešos. Kā prognozē Finansu ministrija, patēriņa cenas nākamajos gados pieaugs vidēji par 3,5 procentiem gadā. Tas nozīmē, ka pensijas indeksācijas procesā nedaudz pieaugs.
Patēriņa cenu indekss kā vienīgais koeficients pensiju indeksācijā tiks lietots vēl tikai vienu reizi – 2001. gada oktobrī. Likumā «Par valsts pensijām» ir paredzēts no 2002. gada, indeksējot pensijas, ņemt vērā gan cenu, gan arī vidējās algas pieaugumu valstī. Šāda indeksācija ne vien kompensēs pirktspējas samazināšanos inflācijas dēļ, bet arī nodrošinās pensiju reālu pieaugumu. Finansu ministrija turpmākajos gados prognozē 4 – 5 procentus lielu vidējās algas reālo pieaugumu. Tiek apsvērta iespēja no 2002. gada pensijas palielināt par vienu ceturto daļu no šī reālā algas pieauguma.
