Arvien biežāk valsts presē lasāms par bērniem, kuri cietuši no vardarbības. Vēl sāpīgāk, ja pāridarītājas ir personas, no kurām viņi ir atkarīgi.
Arvien biežāk valsts presē lasāms par bērniem, kuri cietuši no vardarbības. Vēl sāpīgāk, ja pāridarītājas ir personas, no kurām viņi ir atkarīgi.
Krimināllikuma 174. pants paredz, ka «..par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgo, ja ar to nepilngadīgajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja tās nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu».
Pēc sasitumiem meiteni nevar pazīt
Pēc šī likuma panta Bauskas rajona Tiesa atzina par vainīgu un sodīja V. M. ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem.
V. M., atgriezusies mājās no Rīgas, paņēma pie kaimiņienes atstātās meitenītes – deviņus gadus veco N. un piecus gadus veco V. Uzzinājusi, ka deviņgadīgā meita skolā nicinoši izteikusies par mātes nodarbošanos, kā pagasta izziņā lasāms, «redzēta strādājam uz trases A-7 uz kravas automašīnām…», aizveda viņu mājās un istabā sāka «šīs trauslās, iebaidītās meitenītes «pāraudzināšanu»». Sākotnēji māte sita meitiņu ar plaukstu un kulaku pa seju, ķermeni, vēlāk ar siksnu. Kad siksnas sprādze saplīsa, tad viņa saņēma meitenīti aiz matiem un sita ar galvu pret grīdu. Kad meitene nevis izmisīgi raudāja un lūdzās, bet stenēja, N. M. pārstāja sist un atstāja bērnu kaktā.
Uzrādot apsūdzību V. M. un vienlaikus runājoties ar trauslo bērniņu, tā arī nesapratu, kur radās tāda nežēlība. Atklājās, ka V. M. jau no mazām dienām likusi meitenītei kopt māju pēc uzdzīves, pieskatīt mazo māsiņu. Ja kaut kas nav bijis kārtīgi izdarīts, tad meitene iekaustīta. Par notiekošo kaimiņi ziņojuši bāriņtiesai, kas diemžēl nebija tam pievērsusi vajadzīgo uzmanību.
Tiesas sēdē ar asarām acīs liecināja audzinātāja, kaimiņienes. Viņas stāstīja, ka meitenīte nākamajā dienā nav bijusi atpazīstama – ar zili sarkanu, aiztūkušu seju.
Mātei piemēroja administratīvo arestu arī par necieņu pret Tiesu, jo uz sēdi viņa ieradās alkohola reibumā un katru teikumu beidza ar kādu necenzētu vārdu. Sieviete satraucās tikai par to, ka viņai ir sadzīves problēmas, par meitenīti pat nepajautāja.
V. M. saņēma sodu, bet kā veidosies meitenītes dzīve? Vai vecmāmiņa spēs viņu audzināt, kāda trauma bērnam ir šķiršanās no iemīļotās māsiņas, jo viņai ir cits tēvs un jādzīvo atsevišķi…
Šausminoša ir seksuāla uzmākšanās
Ir arī cita veida vardarbība pret bērniem. Tā ir seksuālā, un to nereti var konstatēt tikai pēc bērna uzvedības, izturēšanās maiņas. Ikdienas steigā vecāki, skolotāji to nepamana. Tomēr, ja kādam ir radušās kaut mazākās aizdomas, lūdzu, ziņojiet – automātiskais atbildētājs 22397, sava vārda nosaukšana nav obligāta. Tādējādi mēs pavisam nesen uzzinājām par kādu puisēnu, kuru jau ilgstoši izmantojis kaimiņš. Prokuratūra būs pateicīga arī par zvanu, kas neapstiprinās paustās šaubas. Labāk lieku reizi pārbaudīt. Tas var glābt kādu nelaimīgu cilvēkbērnu.
