Atklājas, Stradiņa universitātē žurnālistiku un sabiedriskās attiecības studē meitenes no Bauskas.
Atklājas, Stradiņa universitātē žurnālistiku un sabiedriskās attiecības studē meitenes no Bauskas. Viņas šajā nedēļas nogalē bija mūsu avīzes redakcijā, lai sagatavotu referātu par «Bauskas Dzīvi», arī par vispārējām tendencēm Latvijas avīžniecībā. Un tieši šīs sarunas ar studentēm, kurās tika skarta arī mūsu preses «dzeltēšanas» tēma, mani rosināja uzrakstīt šādu sleju.
Ugunsgrēkā Tukumā iet bojā vīrietis. Autoavārijā Daugavpils rajonā cieš trīs vīrieši. Sāks izskatīt Rāceņu trasē notikušās traģēdijas krimināllietu. Kurzemes tiesu apgabala prokuratūra šogad saņēmusi 12 krimināllietu par pieaugušo vardarbību pret bērniem. Jelgavas rajonā sadeg malkas šķūnīši. Rēzeknes rajonā nodeg pirts. Valmierā «Lattelekom» darbiniekam kājā iekož žurka. Divi maskās nolaupa cūku. Kas tas viss ir, ko tas nozīmē? Uzmini nu! Tā ir normāla ikdienas informācija, ko piedāvā aģentūras LETA un BNS rubrikā «Novadu ziņas». Diemžēl daždien to saturs ir tikai šāds, bet dažkārt var lasīt arī kaut ko pozitīvu.
Ikdienas darbā žurnālistam bieži nākas izmantot šo aģentūru piedāvājumus, tādēļ uzskatu par nenormālu situāciju, kad no informācijas aģentūras rodas priekšstats, it kā Latvijas novados tikai ļaunums un sliktais vien valdītu. Nav dzīve jāizskaistina, ir sabiedrība jāinformē arī par šīm nāvēm un zādzībām. Bet ja aprobežojas tikai ar to? Par Bausku un rajonu aģentūras noteikti informē tad, ja te noslepkavo bērnu… Kad Īslīces pagasta SOS bērnu ciemats Rīgā rīkoja festivālu «Bērni – bērniem», uz kuru bija atbraukuši dalībnieki no visiem Latvijas novadiem, aģentūru novadu ziņās todien neatradu neko par šo faktu. Toties bija lasāms, ka govs sabadījusi cilvēku. Vai tas tiek darīts ar īpašu nolūku, vai tāpēc, ka mūsu lasītājiem negadījumi un sensācijas vien interesē?
Īstenībā jau mazliet tā arī ir – kāda tauta, tāda valdība; kādi lasītāji, tādas avīzes. Viena no vislielākajām tirāžām valstī ir žurnālam «Privātā Dzīve», tātad skaidrs, ko latvju tauta lasa un kas tai tīk. Tomēr neesmu pilnīgi droša, ka visiem informatīvajiem izdevumiem jābūt «Vakara Ziņu» un «Privātās Dzīves» variantiem. Vismaz vietējai avīzei, kura tiek izdota šaurā reģionā, kur cits citu pazīst, – noteikti ne. Pieturos pie domas, ka tikai ar sensācijām, skandāliem un kriminālvēstīm vien cilvēku ilgstošu uzticību neiemantot. Tādēļ detaļas un smalkumus par 11 gadu vecās mežotnieces izvarošanu un noslepkavošanu mūsu avīzē neatradīsit. Protams, regulāra informācija būs, kad pienāks laiks, uzzināsit, kas vainīgs, kādu sodu saņēmis un kāpēc tā varēja atgadīties. Bet… par to, cik augstu bruncīši bija pacelti, ja vēlaties, lūdzu, lasiet citos izdevumos.
