No 13. līdz 19. septembrim pasaule ar kājām gaisā sagriezās ikvienam, kas kaut nedaudz tieši vai netieši bija iesaistīts starptautiskajā skolu projektā «TEENAGEUROPE».
No 13. līdz 19. septembrim pasaule ar kājām gaisā sagriezās ikvienam, kas kaut nedaudz tieši vai netieši bija iesaistīts starptautiskajā skolu projektā «TEENAGEUROPE».
Šajā laikā pie Uzvaras vidusskolas audzēkņiem ciemojās vācu draugi. Piedāvājam hronoloģiskā secībā sakopotas piezīmes.
13. septembra vakars
Gaisā jūtama spriedze… Kamēr viesi no Lukenvaldes vēl ceļā, tiek berztas grīdas, slaucīti putekļi, rotātas istabas – darīts viss, lai vāciešiem pie mums patiktu.
14. septembris
Saulains, mierīgs rīts… Tikai ne mums! Pulksten septiņos no rīta uzzinām, ka vācieši jau gaida pie skolas! Paši ceļu atraduši… Ar daudzām somām un koferiem pie kājām viņi ir nedaudz saburzīti un noguruši pēc diennakts autobusā. Pirmā sasveicināšanās iznāk diezgan stīva. Vēlāk jau atskan smiekli.
Staigājam pa Uzvaru. Vācu meitenes ir sajūsmā par klusumu, sauli, zaļumiem, puiši – par šokējoši zemajām cigarešu cenām. Pēcpusdienā dodamies uz Zemnieku sētas un lauksaimniecības mašīnu muzeju.
15. septembris
Diena Uzvaras vidusskolā. Pievienojušies arī projekta koordinatori no Nīderlandes. No rīta viesus uzrunā direktore, tiek izstaigāta skola, apmeklētas mācību stundas.
Pēcpusdienā gatavojamies ballītei. Vāciešus ir grūti iekustināt, viņi būtu ar mieru tikai sēdēt un runāt. Diemžēl, kad jautrība tikko sākusies, ballīte ir jābeidz.
16. septembris
Ekskursija pa Rīgu. Viesi apskata Doma baznīcu, uzkāpj Pēterbaznīcas tornī un iepazīst vecpilsētu. Cits citam stāstām latviešu un vācu anekdotes, vācieši papildina latviešu valodas zināšanas. Vilkinam, puisim no Vācijas, vislabāk iepaticies teikums «Es gribu braukt ar traktoru!».
17. septembris
Braucam uz Siguldu. Esam bobsleja trasē, vizināmies ar gaisa tramvaju, apskatām Gūtmaņa alu, pusdienojam. Vācieši paziņo, ka vēlas redzēt jūru, nevis Turaidu. Viņu vēlmes mums ir likums, braucam uz Saulkrastiem!
18. septembris
Ekskursija pa Bauskas rajonu. Izstaigājam Mežotnes un Rundāles pili, vācieši iepazīst Bausku. Te viņi negaidīti satiek arī skolēnu grupu no Rostokas un dalās piedzīvojumos. Vakarā visi satiekamies atvadu ballītē vietējā kafejnīcā. Kļūst skumji, jo nākamajā rītā jāšķiras… Viss notikušais šķiet neticams un neaizmirstams. Vācieši teic, ka nekur nebrauks un paliks tepat… Zinām, ka no rīta, atverot acis, būs tik skumji…
19. septembris
Šorīt smaidi ir samocīti, acīs asaras… Vēl pēdējie fotoaparātu zibšņi, pēdējie joki, smiekli – Vilkins skaidrā latviešu valodā apstiprina, ka tiešām grib braukt ar traktoru. Atvadu apskāvieni, bučas, solījumi noteikti atkal satikties… Bet laiks ir nepielūdzams un vāciešu pēc brīža te jau vairs nav…
D. DZEGUZE, Uzvaras vidusskolas skolniece
