Nesen biju komandējumā Dānijā. Turp žurnālistu grupa lidoja ar nelielu lidmašīnu.
Nesen biju komandējumā Dānijā. Turp žurnālistu grupa lidoja ar nelielu lidmašīnu. Tā pacēlās ne visai augstu, tāpēc zemīte bija labi pārredzama. No putna lidojuma veroties, Dānijas pilsētas, viensētas, lauki, ceļu un upju līnijas līdzīgas mūsējām. Kad pārvarēts lidaparāta viļņojums un kāja sperta uz zemes, tad ātri vien apjaušams, cik dažāda gan ir pasaule. Dieva zemīte jau tur tāda pati kā pie mums. Kļavas greznojas ugunssarkanām lapām, vējš tīksmē norauj platmali vai iestrēgst lietussarga stieņos. Debesis palaikam rotā gājputnu kāši. Tikai ļaužu sadzīvē un attiecībās jaušama liela atšķirība.
Mazajā kūrortpilsētiņā Svanekē, Bornholmas salas austrumu piekrastē, valda apskaužams miers un kārtība. Asfaltā un bruģakmenī iekaltās ieliņas neļauj valdīt putekļiem. Sarkano dakstiņu jumtiem segtās mājiņas spoguļojas svaigi krāsotajās sienās vai visu nakti laternu gaismā.
Pārliecība par savu un citu cilvēku godaprātu iemājojusi vietējo iedzīvotāju apziņā tiktāl, ka viņi māju logiem neliek aizkarus. «Mēs dzīvojam kārtīgi, mums nav ko slēpt vai kautrēties,» skaidro vietējā kundzīte. Par ļaužu tikumiem liecina arī fakts, ka pēdējos astoņos gados pilsētā nav reģistrēts neviens vērā ņemams noziegums un policijas iecirknis te slēgts. Tīkama nianse manāma, arī aplūkojot automašīnas. Jaunāks vai vecāks braucamais, bet visi tīri nomazgāti. Visas ielas un ceļi salā ir asfaltēti, tāpēc auto tik viegli nevar nosmērēt. Lai cik lēna un droša pilsētiņā būtu braukšana, visi vadītāji un pasažieri piesprādzējušies.
Iedzīvotāju prasmi plānot laiku un pārliecinātību apstiprina arī tas, ka pārtikas veikali darbu beidz jau pussešos pēcpusdienā, sestdienās tie atvērti tikai pāris stundu, bet svētdienās ir slēgti. Ēdamlietu tirgotavas tikai dažas, vairāk ir suvenīru veikaliņu. Arī sestdienās pilsētas centra laukumā tirgošanās ir vairāk tikai kā tradīcija un izklaide. Te nevalda mums raksturīgā pārdošanas kāre jebkurā laikā un uz katra stūra. Brīvdienās ļaudis labprāt «ārstējas» ar ainavu terapiju, dodoties pastaigās un izbraukumos, turklāt visa saime kopā. Tūristu maciņus krietni patukšo iespēja nopirkt kādu no daudzajām skatu kartītēm, uzlīmītēm vai suvenīriem. Informatīvos bukletus un kartes var paņemt bez maksas.
Pēc nedēļas kārtība un labklājība šajā pilsētiņā sāka jau nedaudz mulsināt un baidīt, vai kluss miers un saticība nav iestājusies visā pasaulē. Lidojot virs Latvijas un pa iluminatoru raugoties rudens saules pielietajā ainavā, šķita, ka ļaunums un nebūšanas arī mūsu zemi ir pametušas. Lidmašīna nolaidās Rīgā, pa bedraino Plūdoņa ielu iebraucu Bauskā, uzsmaidīju kontrabandas cigarešu tirgotājai pie Dārza ielas veikala. Tumsā gandrīz vai iemaldījos svešā, neapgaismotā kāpņu telpā. Tad atvēru pēdējo dienu avīzes un apjautu, ka viss joprojām ir pa vecam. Laikam jau tāpēc putni tik labprāt paceļas spārnos, lai, no gaisa uz mums raugoties, atpūstos no šīs zemes sārņiem un nebūšanām.
