«Mazliet neparasti jūtos. Rīt pulksten 11 – savā dzimšanas brīdī – vienā mirklī es ieiešu atbildīgajā pieaugušo cilvēku kārtā,» spriež Bauskas 1. vidusskolas 12.b klases skolniece Dace Grigaļūne.
«Mazliet neparasti jūtos. Rīt pulksten 11 – savā dzimšanas brīdī – vienā mirklī es ieiešu atbildīgajā pieaugušo cilvēku kārtā,» spriež Bauskas 1. vidusskolas 12.b klases skolniece Dace Grigaļūne. Viņai 21. oktobrī ir 18. dzimšanas diena.
Mūsdienīga meitene
«Kas tas par briesmoni? Labāk es nespiedīšu nevienu pogu,» tādas izjūtas Dacei Grigaļūnei bijušas, pirmo reizi ieraugot datoru. Taču šie uzskati ātri mainījušies.
Dace regulāri apmeklē Bauskas rajona Centrālās bibliotēkas datorzāli. Nesen jauniete bija aizrāvusies ar «čatošanu». Tās ir sarunas ar draugiem internetā. Viņa nosaukusi sevi par Alisoni, un tas esot piesaistījis daudz interesentu. Kāds pat zvanījis uz mājām un lūdzis pasaukt Alisoni.
Nepacietīgi ik mēnesi viņa gaida «Burdas» jauno izdevumu. Tajā jauniete vienmēr rod kādu ideju savdabīgā stila papildināšanai, piemēram, svārkiem piešuvusi trīs zebras.
Dacei esot paradums lasīt vairākas grāmatas vienlaikus. «Mani saista tikai tāda literatūra, kurā ir dziļi zemteksti. Es augsti vērtēju dāņu rakstnieka Pētera Hēga romānus. Tajos ir neparasti izteicieni un vārdi, piemēram, nepazaudēties, zooloģiski trokšņi, kuri ir apkopoti citātu kladē.» Dacei tuvs ir viss ekstramodernais un antīkais.
Savdabīga prieka meklētāja
Atvasaras laiks ir Daces prieka mirkļi. Košās rudens lapu kaudzes viņa salīdzina ar kupenām. Tajās jauniete varot kā mazs bērniņš iekrist. «Reiz es ieliku dzeltenu kļavas lapu jakas kapucē un četri cilvēki centās to noņemt,» stāsta jubilāre.
Viņa necieš stereotipisku domāšanu – ja Dace kādam uzsmaida, viņa vēlas smaidu arī saņemt pretī. Slavenais teiciens «Baudi mirkli!» neattiecas uz Daci, jo viņa ikreiz novērtē arī to, kas sekos tālāk. Tikai sirdslietās esot jāsaglabā ilūzijas, viņa uzskata.
Ir dienas, kad jubilārei rodas nepārvarama vēlēšanās strādāt grafikas tehnikā. «Uz baltas lapas un tukšā telpā es nespēju neko radīt, man vajag kādu priekšmetu, tēlu, uzstādījumu, ko zīmēt,» tā Dace.
Viņa stāstīja par vienu no nepatīkamākajiem piedzīvojumiem. Savulaik no skolas devušies ekskursijā uz Igauniju. Daces pasei bija beidzies termiņš, un igauņu robežsargi likuši doties atpakaļ. Visu ceļu meiteni vajājušas pamatīgas bailes no svešā šofera. Šādos skumjos brīžos Dace vēršoties pie cilvēku eņģelīša, lai tas nogādā Dievam viņas lūgumu pēc palīdzības.
No kritikas nebaidās
Dace sevi mēdz salīdzināt ar kaķi – tādu neatkarīgu staigātāju. Ieejot skolā, viņu sagaida draugu sauktie «Čau!». «Bez draugiem es būtu pagalam,» tā uzskata jauniete.
Savu personību Dace atklāj, veicot redaktores darbu skolas avīzē «Sava». Bieži esot nācies līdz pusnaktij veidot kārtējo izdevumu. Daudz ideju tiekot atrasts ārzemju preses izdevumos, kur jauniešu problēmas esot risinātas detalizētāk. Pamatota kritika jaunieti nebaida. Dace trešo gadu piedalās debašu kustībā un diskutē angļu valodā. Sākumā debatētāja nav zinājusi daudz svešvārdu, bijis grūti pārzināt terminoloģiju.
Pēc skolas absolvēšanas Dace vēlas pierādīt zināšanas, stājoties kādā ar filoloģiju saistītā augstskolā. Tieši pēc 18 gadiem – 36 gadu vecumā – viņa sevi iedomājas kā ģimenes māti Daci, kura vēl aizvien nemitīgi kāpj augšup pa karjeras kāpnēm.
«Bauskas Dzīve» novēl Dacei Grigaļūnei sparu ar vienu elpu nopūst 18 svecīšu dzimšanas dienas tortē un veiksmi rītdienas debašu turnīrā.
