Pasaule ir tik dziļa, lai visiem pietiktu vietas. To neesmu izgudrojusi es. Tā sacījis franču dzejnieks Pols Valerī.
Pasaule ir tik dziļa, lai visiem pietiktu vietas. To neesmu izgudrojusi es. Tā sacījis franču dzejnieks Pols Valerī. Tomēr kādam allaž liekas par maz tās vietas, ko ierādījusi vēsture.
Šonedēļ ziņu raidījumos visbiežāk lietotais vārds bija holokausts. Tā kārtējai izpētei Rīgā bija veltītas vairākas dienas. Dalībnieku vērtējumi: «Vēsturi nevar izmantot par politisku ieroci»; «Radās iespaids, ka nekas cits Otrajā pasaules karā nav noticis, tāpēc apgūstamo jautājumu loks kļuvis vēl plašāks». Latvijā vien šim lokam būs par šauru.
Vārdos nepārvēršamu izjūtu piesātināta, pēc operas «Jevgeņijs Oņegins» noskatīšanās svētdienas vakarā mājās pārrados tieši «uz «Panorāmu»». «Ekrānā» tikās pretnes – Palmira Lāce un Tatjana (ak, likteņa ironija!) Ždanoka. Ar sakostiem zobiem, it kā neskaidra ļaunuma pārņemta, viņa apgalvoja, ka nemiernieku komanda jau izvērsusi nevardarbīgu pretošanos, kā solīts. Vairs neesot ciešams, cik ļoti Latvijā tiekot pazemota krievu valoda.
Tas griezās sirdī kā žiletes asmens. Tikko vēl Operas teātra pārpildītajā zālē (klausītāju pulkā arī igauņi, somi, lietuvieši) «Jevgeņijs Oņegins» skanēja vistīrākajā krievu valodā. Un nebija neviena protesta svilpiena vai prasības pēc tulkojuma. Tikai liela mākslas darba izcila snieguma pārņemtu cilvēku sajūsmas saucieni un aplausi. Vēlējums biedrenei Ždanokai – par naudu, kas dāsni tiek dota cittautiešu musināšanas akcijām, nopirkt biļetes uz minētās operas nākamo izrādi. Čaikovskis un Puškins spēs pacelt apmuļķotos cilvēkus pāri mītiņu un piketu bezjēdzībai un palīdzēs viņiem integrēties ne vien mītnes zemes, bet arī krievu kultūrā.
Pārsteidza olimpiskā čempiona Igora Vihrova gluži labas valsts valodas zināšanas, par ko varēja pārliecināties sporta raidījumā Latvijas Radio. Sidnejā, mūsu žurnālistu uzrunāts, viņš atbildēja krieviski. Piedodami: nereti lielā uztraukumā cilvēks aizmirst pat savu vārdu, kur nu vēl svešvalodu.
Valodas īpatnībām visvairāk ir pakļauti sportisti. Viņus izliek, izsēj, arī pērk un pārdod, turklāt par milzu summām. Par bagātāko sportistu atzīts trīskārtējais pasaules čempions M. Šumahers (pirmā formula). Arī ārpus Latvijas dzīvo turīgi ļaudis!
Šonedēļ kļuvis zināms, ka mūsu valstī bagāti mēdz būt pat pensionāri. Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieka J. Rītiņa māte, piemēram, mīļotajam dēlam nopirkusi apbūves gabalu Mežaparkā par nieka 24000 latiem. Mūžā māte esot tomēr šo to sakrājusi, skaidro nabadzīgais domnieks. Dažam kabata ir vēl dziļāka nekā pasaule.
Salīdzinājumā ar naudas plūsmu pa labi un pa kreisi, budžetam desmit tūkstoš latu vērtais Saeimas deputātu brauciens uz Indonēziju mācībā, kā cīnīties pret apvērsuma draudiem, ir kārtējā (pēc rotācijas principa) kompensācija tautas kalpiem par godprātīgu atsēdēšanu Saeimas cietajos krēslos. Turklāt no apvērsumiem mums vairs nebūs jābaidās.
