SPRK: Novērojams būtisks cenu pieaugums gan dabasgāzei, gan elektroenerģijai

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā jau ir novērojams būtisks cenu pieaugums gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas nākotnes darījumiem, aģentūrai LETA norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja Alda Ozola.

Viņa skaidroja, ka enerģijas tirgi, tāpat kā pasaule kopumā, šobrīd saskaras ar ļoti augstu neziņu par tālāko notikumu gaitu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Nenoteiktība finanšu instrumentu tirgos izpaužas kā augstāks risku novērtējums, kas tiek attiecīgi iecenots. Kopš ceturtdienas rīta, finanšu instrumentu tirgiem atveroties, ir novērojams būtisks cenu pieaugums gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas nākotnes darījumu cenām. Nīderlandes nākamā mēneša “Title Transfer Facility” finanšu instrumenta gāzes cena martam vēl trešdien, 23.februārī, noslēdzās nedaudz zem 89 eiro par megavatstundu (MWh), bet, atveroties biržai, tā sasniedza 120 eiro par MWh.

Ozola uzsvēra, ka līdz ar to dabasgāzes cenas Eiropas biržās atgriežas augstā līmenī, kāds tas bija decembrī.

“Labā ziņa, ka šobrīd, atšķirībā no decembra, esam krietni tuvāk apkures sezonas beigām, līdz ar to ir mazāks sezonālais spiediens uz gāzes pieprasījumu,” pauda SPRK vadītāja, norādot, ka vienlaikus jārēķinās, ka dabasgāzes iesūknēšana Eiropas dabasgāzes krātuvēs notiks pie cenu līmeņa, kas ir būtiski augstāks par to, kāds bija iepriekšējā iesūknēšanas sezonā vai pie kāda esam pieraduši. 

Kā uzsvēra Ozola, tas savukārt palielina iespēju, ka arī nākamajā apkures sezonā būs jārēķinās ar paaugstinātām apkures izmaksām. Papildus tam augstākai dabasgāzes cenai būs jūtama ietekme arī uz elektroenerģijas cenām, īpaši patēriņa maksimumstundās.

“Esošā situācija liek apzināties, ka augstu energocenu periods var ievilkties. Tas ir skaidrs signāls, ka individuālā līmenī, ja vien iespējams, lietotājiem – gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem – būtu jādomā par papildu energoefektivitātes pasākumiem,” teica SPRK priekšsēdētāja, uzsverot, ka šis ir arī signāls politiskā līmenī jau laicīgi gatavot scenārijus, kā atbalstīt lietotāju grupas, kas saskarsies ar enerģētiskās nabadzības riskiem, sākoties nākamajai apkures sezonai.

Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt “militāru operāciju” Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.

SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas Latvijā uzrauga sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību un tirgus attīstību. SPRK regulē sabiedriskos pakalpojumus enerģētikas, ūdenssaimniecības, elektronisko sakaru, pasta, depozīta iepakojuma un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē.