Starptautiskas piļu un muzeju asociācijas dalībnieki tiekas Bauskas novadā

No 13. līdz 15. septembrim Latvijā uzturējās Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociācijas pārstāvji no astoņām dalībvalstīm. Bauskas novadā trešdien norisinājās asociācijas gada sanāksme – ģenerālā asambleja – un ceturtdien konference, bet piektdien izbraukums uz Vidzemi.

Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociācijā darbojas astoņas dalībvalstis – Latvija, Dānija, Igaunija, Somija, Lietuva, Polija, Zviedrija un Vācija. Biedrības valde kādā no pilīm vai muzejiem sanāk kopā vismaz divas reizes gadā, šogad asociācijas pārstāvji tiekas Bauskas novadā.

Trīs darbīgās dienas sākās ar padomes sēdi Bauskas pilī, lai pēc tam sagaidītu pārējos biedrus un turpat tiktos ģenerālajā asamblejā. «Bauskas Dzīve» pasākuma norises vietā ierodas brīdī, kad nule beigusies padomes sēde.

«Padomes sēdē apspriedām vairākas svarīgas lietas, to skaitā budžeta jautājumus, vai un ko mēs varam atļauties, kā arī jautājumus, kas saistīti ar asociācijas jauno grāmatu, ko gatavojamies izdot,» par sēdē pārrunāto stāsta Baltijas jūras piļu un muzeju asociācijas valdes priekšsēdētāja baušķeniece Ina Līne, «tā bija nopietna saruna, jo līdz šim esam izdevuši jau trīs grāmatas un vēlamies, lai šī ceturtā būtu citādāka. Gribam, lai jaunais izdevums ir nevis stāsts par pilīm kā objektiem, kas katrā valstī atrodas, bet tajā tiktu akcentēts, ka tas ir Baltijas kultūras reģions, par to, ka šīs pilis kopā atspoguļo konkrēto vēsturisko posmu, laiku, situāciju, respektīvi, vairāk dot priekšstatu nevis par objektiem, bet gan par kultūras reģionu. Liela daļa cilvēku zina, kas ir, piemēram, Vidusjūras reģions, bet arī Baltijas reģions ir kultūrvēsturisks. Ideja ir diezgan drosmīga, un šis ir arī mūsu lielākais mērķis pašlaik.»

Asociācijas pārstāvji pirmo dienu pavadīja Bauskā, piedaloties sēdē, apskatot pili, kā arī ieturot neformālas vakariņas. Otro dienu aizvadīja Rundāles pilī konferencē «Vēsturisko dārzu un teritoriju pārvaldība un uzturēšana», kuras laikā bija iespēja iegūt dažādas vērtīgas zināšanas un informāciju par saistošām tēmām, bet piektdien asociācijas biedri devās izbraukumā uz Vidzemi, lai paviesotos trijos objektos – Rīgas pilī, Cēsu pilī un Ungurmuižā.

Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociācija ir atvērta organizācija, kurā var pieteikties ikviens interesents. Katrā valstī ir padome, kuri arī var ieteikt kādus objektus, ko pievienot asociācijai. Pretendents sniedz pieteikumu, ziņojumu par sevi ģenerālajai asamblejai un tad tiek uzņemts. I. Līne pavēsta, ka arī šogad tiks pieņemti trīs jauni pieteikumi. Notiekot arī izvērtēšana, bet nekad līdz šim atteikums nav sekojis. Asociācija koncentrējas uz pilīm un muzejiem, kas ir saistīti. «Mēs vēlamies, lai tie nav tikai apskates objekti, bet lai šajos vēsturiskajos objektos ir arī pētnieciskā sadaļa. Tas ir mazāk saistīts ar tūrismu, bet vairāk ar kultūrvēsturisko pētniecību, restaurāciju un tamlīdzīgām tēmām,» skaidro I. Līne.

«Manuprāt, lielākā problēma ir tāda, ka tiem muzejiem, kas atrodas pilīs, ir liels spiediens uz atraktivitāti un cilvēku piesaistīšanu. Tas resurss, kas ir nepieciešams, lai cilvēkus piesaistītu, tomēr ir pētniecība un zinātne, kuras uzreiz nedod rezultātu,» par novērotajām problēmām runā I. Līne, «brīžiem cilvēkiem liekas – ko tur var ņemties, tas taču ir tikai apskates objekts! Manuprāt, tas ir nepareizi, jo apskates objekts, jā, tas ir jauki, bet tajā ir jāiegulda liels darbs, lai būtu, uz ko skatīties.» I. Līne paskaidro, ka pētniecība aizņem gadus, un, lai no tās izveidotu ko skatāmu un labu, nav nemaz tik viegls darbs. Viņasprāt, pilis un to muzeji, kuros nav ieguldīts pētniecisks darbs, ātri «noplūk».

Pasākumā piedalījās arī asociācijas valdes loceklis Jouni Marjameki no Somijas, kurš organizācijā darbojas kopš 2011. gada. Starp asociācijas biedriem ir pārstāvji no desmit Somijas pilīm. «Tas, kā attiecīgās pilis nokļūst organizācijā, ir atkarīgs no attiecīgās valsts. Šī asociācija pastāv jau ilgus gadus, dalībnieki cits citu pazīst, kļuvuši par kolēģiem un draugiem, tāpēc izvirza kādus objektus, vai arī citi paši izvēlas iesaistīties šajā asociācijā,» stāsta J. Marjameki, «iespējamā iesaiste asociācijā ir atkarīga arī no tā, cik aktīva ir pils un tās direktors. Ir daudzas pilis, kuru direktori nemaz nevēlas un neuzskata šādu sadarbību un aktivitātes par nepieciešamām.»

J. Marjameki uzskata, ka lielākie izaicinājumi un problēmas saistībā ar darbību asociācijā ir resursi. «Mums ir jāspēj tikt līdzi piļu vajadzībām – restaurācijai un remontiem nepieciešami finansiāli līdzekļi, tāpēc šo resursu iegūšana parasti ir lielākais izaicinājums,» tā Somijas pārstāvis J. Marjameki, «cilvēki pozitīvi novērtē mūsu darbību, un tas ir arī viens no mūsu galvenajiem mērķiem – jo vairāk mēs kaut ko paveicam pils attīstībā, jo vairāk mēs paliekam cilvēku atmiņās. Tāpēc viņi arī ir gatavi ieguldīt līdzekļus, lai, piemēram, galvenā pils vai cits kultūras mantojums viņu apkaimē tiktu labi uzturēts.»

Bauskā J. Marjameki viesojas jau otro reizi un norāda, ka pirmajā reizē viņš bijis ļoti pārsteigts par Rundāles pili, jo nebija to iepriekš redzējis un iztēlojies. «Bauskā esmu novērojis pils restaurācijas attīstību – iepriekš vēl nebija šo jauno koka konstrukciju, tāpēc nevaru vien sagaidīt, kad varēšu tās apskatīt,» stāsta pārstāvis no Somijas, «toreiz arī aizvadījām vakariņas ar latviešu tradicionālajām dejām un dziesmām. Vienmēr ir tik interesanti skatīties, kā katrā valstī tiek organizēti šādi pasākumi.»

Viljars Visels ir asociācijas valdes loceklis no Igaunijas, un asociācijā viņš sāka darboties pērn, 2022. gadā. «Mūsu interesēs ir veidot labāku sadarbību ar citiem biedriem. Dažiem objektiem ir jau vēsturiskas saiknes, piemēram, Tolses ordeņa pils, kas atrodas Igaunijā, īpašnieks bija saimnieks arī Skoklosteras pilij Zviedrijā. Ir labi, ja ir sadarbība ar dažādu piļu un muzeju kolēģiem, lai dalītos arhīvos un vēstures liecībās,» ieskicē V. Visels.

«Vislielākā problēma ar pilīm Igaunijā un, manuprāt, arī Latvijā un citās valstīs ir tā, ka lielākā daļa piļu ir sliktā stāvoklī vai pat sagruvušas,» atzīst V. Visels.

Viņš smejas, ka Igaunijas dienvidos dzīvojošajiem cilvēkiem galvaspilsēta ir Rīga, jo tā atrodas tuvāk nekā Tallina. «Šo triju dienu laikā vēlos iegūt jaunus potenciālos sadarbības partnerus, iegūt jaunus kontaktus, būt klātesošs un sākt darbu ar jauniem projektiem,» atzīst V. Visels.

Foto: Bauskas novada pilis apmeklēja Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociācijas pārstāvji no astoņām valstīm; attēlā – no kreisās Mega Nemgorda (Meg Nömgård), Bengts Šīlsberjs (Bengt Kylsberg), Ina Līne un Andžejs Hoja (Andrzej Hoja). Foto : IVARS BOGDANOVS