Gada sākumā vairāku mūsu rajona skolu vadītāji un bērnu vecāki izteica bažas par interešu izglītības aizvien vairāk jūtamo ierobežošanu.
Gada sākumā vairāku mūsu rajona skolu vadītāji un bērnu vecāki izteica bažas par interešu izglītības aizvien vairāk jūtamo ierobežošanu. Patiesībā process jau bija sācies agrāk.
Nu kārtējais «izglītības skandāls» rit pilnā sparā. Rīgas Skolu valde izdevusi rīkojumu, kurā vispārizglītojošo iestāžu koru, deju kopu un citu amatierpulciņu vadītāji brīdināti par valsts finansējuma samazināšanu interešu izglītībai. No 31. marta daļa pulciņu vadītāju varētu tikt atlaisti no darba. Latvijas pedagogu dome nosūtījusi paziņojumu Valsts prezidentei, premjeram, izglītības un zinātnes ministram, kurā pausts sašutums un neizpratne.
Latvijā gadu desmitiem sporta, deju, teātra pulciņi un skolu kori ir bijuši vispārējās izglītības harmoniska daļa. Haoss sākās, kad Izglītības likuma sadaļa par interešu izglītību valstī tika traktēta visai savdabīgi. Dīvaini, ka finansējuma kopējā summa salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu nav mainījusies arī Bauskas rajonā, tomēr naudas skolu pašdarbības pulciņu vadītāju algām kļūst aizvien mazāk. Ir dažādas versijas, kas cenšas skaidrot situāciju, piemēram, interešu grupu skaita palielināšanās mācību gada sākumā, kad naudas bijis vairāk, jo vasaras mēnešos līdzekļi tikuši ekonomēti.
Interešu izglītībai paredzētais finansējums no valsts budžeta atkarīgs no skolēnu skaita mācību iestādē. Šis princips vien jau liek nepārprotami nojaust, ka lauku skolā ar 100 bērniem nekāda interešu izglītība reāli nevar pastāvēt. Ko tur runāt par mazajām skoliņām, ja, piemēram, Iecavas vidusskolai šajā mācību pusga- dā būs jāiztiek ar nepilniem 300 latiem. Un tā ir izglītības iestāde ar vairāk nekā 900 audzēkņiem! Skolā darbojas ap 20 nopietnu, dažādu vecumu bērniem ļoti nepieciešamu interešu grupu. Iespējams, vairākus pulciņus nāksies slēgt, un tas bērnu vecākiem sagādā lielas raizes.
Skolēni interešu grupās var izvēlēties sev piemērotu nodarbošanos. Viņi attīsta spējas un paplašina redzesloku, turklāt aizraušanās viņus pasargā no bezmērķīgas klaiņošanas un riska tikt pakļautiem nelabvēlīgām ietekmēm, sacīja kāda vidusskolēna tēvs. Viņš piebilda, ka interešu grupu izvēle Iecavas vidusskolā esot pārsteidzoši daudzveidīga. Labus piemērus ārpusstundu aktivitāšu organizēšanā var atrast daudzās mūsu rajona iestādēs. Turklāt pagastos ar vāji attīstītu infrastruktūru skolu pašdarbības kopas ir vienīgās kultūras «oāzes». Vai šī situācija jelkad ir tikusi nopietni analizēta? Un galu galā – kur ir palikuši skolēni, kuri it kā esot «valsts izglītības prioritāte»? Pārfrazējot populārās operas «Karmena» teicienu, tā vien gribas iesaukties: «Pār visu zemi finansējums valda!»
