Mani sāpīgi vajā «Dienas» 5. marta numurā pirmajā lappusē publicētais foto, kā Īrijas fermeris atvadās no stundu veca jēriņa, kuru varas iestādes likušas nokaut, jo vecāki ievesti no Lielbritānijas.
Mani sāpīgi vajā «Dienas» 5. marta numurā pirmajā lappusē publicētais foto, kā Īrijas fermeris atvadās no stundu veca jēriņa, kuru varas iestādes likušas nokaut, jo vecāki ievesti no Lielbritānijas. Fermera sejā lasāmas sāpes un posts, kas skāris Eiropu gan govju trakuma slimības jeb liellopu sūkļveida encefalopātijas, gan mutes un nagu sērgas izpausmē. Standartizētā Eiropa brūk zem sava svara.
Pedagogus un skolēnus satriecis Izglītības un zinātnes ministrijas kārtējais eksperiments, atņemot finansējumu interešu izglītībai, arī kordziedāšanai. Dziedošā akcija 6. martā Doma laukumā bija signāls kultūras sabrukumam.
Dziesmu svētku nākotni malā atbīdījušas pašvaldību vēlēšanas, kas faktiski sākās jau vakar, kaut gan «aģitvilciens» vēl nav apturēts. Lietpratēji vēl ilgi spriedīs par priekšvēlēšanu kampaņu: cik gaumīgi vai neciešami bijuši aģitācijas klipi televīzijā, cik kliedzoši uzbāzīgi plakāti ielās, cik ētiska vai pilnīgi nebaudāma, patiesa vai melīga bijusi politiķu pašreklāma.
Rīgai pāris nedēļās sasolīts tik daudz, ka jāšaubās, vai no valsts labumiem kaut kas paliks arī perifērijai. Premjers A. Bērziņš savas valdīšanas laikā Rīgas Domē esot divkāršojis summu sociālajiem mērķiem. A. Poča sola vēlreiz dubultot jau divkāršoto. Solītāju bezatbildībai, šķiet, nav robežu, un karjeras (varbūt naudas?) dēļ partiju «troikas» būtu ar mieru solīt, ka pēc gada Zeme griezīsies uz otru pusi.
«Ceļinieks» A. Blonskis jeb latviešu Megrē bija pat tik «caurspīdīgs», ka neslēpa partiju īstos mērķus: liela nauda reklāmā izdota, cerot uz vēl lielāku naudu.
Reklāmas nogurdinātie baušķenieki būs vīlušies, vēlēšanu listēs neieraudzījuši tos vārdus, ar kuriem piebāztas viņu galvas. Mūsu listēs būs pašu ļaudis vien – skolotāji, ārsti, uzņēmēji, bijušie deputāti. Viņiem visiem būs jārēķinās, ka Rīgas ķīseļa un piena upes pilsētai un pagastiem tecēs garām.
Ļoti ceru, ka arī radio reklāmas znotiņš būs atradis īsto sarakstu un sievas mātei pie rokas sameklējis ceļu līdz vēlēšanu iecirknim… Mājās palikt nu gan nevajadzētu, jo katrai balsij ir jauno pašvaldību atbildības svars.
Pašvaldību deputātus ievēlēsim uz četriem gadiem, un Dievs vien zina, kas pa to laiku būs noticis ar partijām. Tāpēc to nosaukumiem vēlēšanu iecirknī saņemtajās listēs īpašu vērību neveltīšu. Paņemšu sarakstu, kurā vairāk tādu cilvēku vārdu, kuriem varu droši uzticēties, pārējās lapiņas kopā ar pasi ielikšu rokassomiņā. Vēlreiz pārskatīšu vienīgo izvēlēto sarakstu un kvadrātiņos ievilkšu plusiņus tiem kandidātiem, ar kuriem kopā labprāt dotos četrus gadus ilgā ceļojumā. Listi ielikšu aploksnē, aizlīmēšu un ar laba vēlējumiem ieslidināšu vēlēšanu kastē.
Pirms vēlēšanām gan labprāt pajautātu visiem kandidātiem: vai arī viņiem sāp sirds par īru fermera jēriņu?
