Vēroju ar interesi, kā notiek gatavošanās vēlēšanām. Viens karina plakātus, otrs kalendāriņus izmētā pa visu pilsētu. Citi man pat hokeju iesaka uzspēlēt.
Vēroju ar interesi, kā notiek gatavošanās vēlēšanām. Viens karina plakātus, otrs kalendāriņus izmētā pa visu pilsētu. Citi man pat hokeju iesaka uzspēlēt. Brīžiem mulsina, vai mums Domes vēlēšanas būs vai kaut kāds «tingeltangels». Pat mūsu mazajā Bauskā cik partiju! Visu mūžu te esmu dzīvojusi, bet par daudzām i’ dzirdējusi neesmu. Un visi sola tādus Dieva brīnumus, ka mute vien vaļā veras. Brīnos, kā neviens Rātslaukumā nerīkoja konkursu, kurš daiļrunīgāk un saldāk uzrunās mūs – vienkāršos «reņģēdājus». Tur nu gan varētu izsmieties.
Ir jau daudzi sarakstos dzirdēti un redzēti, bet nu par dažiem šķiet, ka ne Bauska, ne Dome tomēr nav viņu īstās mājas. Pilsētiņa maza – ātri uzzinām, kas un kā sašmucējies.
Viena partija priekšvēlēšanu trakumā pat pilsētu ģerboņus sajaukusi. Ak, nabadzīte! Ir jau lauvas līdzīgas gan Rēzeknes, gan Bauskas ģerbonī.
Man patīk A. Vītola. Es apbrīnoju, kā viņa, sieviete, var tik daudz paveikt. Nekad šajos gados neesmu dzirdējusi, ka viņa kādu atraidītu vai uzbļautu. Var gluži vienkārši priecāties par mūsu Valsts prezidenti un citām tikpat uzņēmīgām un gudrām sievietēm. Citreiz pat asaras saskrien acīs, kad redzu, kā viņām jācīnās ar vīrišķu pašlepnumu. Bet A. Vītola uzklausa, pieraksta, nepaiet ilgs laiks, un soliņš mājas priekšā salabots.
Lai jau vēlēšanas tāds teijāteris ir, es tomēr piedalīšos. Ja nu mana balss neizteiks neko lielu kopumā, tad vismaz būs mierīgs prāts, ka esmu godīgi pildījusi pienākumu pret valsti un, ievēlot godavīrus un īstos pilsētas saimniekus, palīdzējusi visiem baušķeniekiem.
