Divdesmit jauniešu no sešām rajona vidusskolām piedalījās diskusijā «Ja es būtu pašvaldības vadītājs».
Divdesmit jauniešu no sešām rajona vidusskolām piedalījās diskusijā «Ja es būtu pašvaldības vadītājs».
To piektdien, 9. martā, organizēja rajona Bērnu un jauniešu centrs. Divas stundas uz jautājumiem atbildēja Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs un Vecumnieku pašvaldības vadītājs Rihards Melgailis.
Vadītājam jāiztiek bez «ekstrām»
Stāstot par savu darbu, R. Melgailis minēja pašvaldības galvenās funkcijas, analizēja budžeta veidošanas un sadales principus. Lielākā daļa naudas tiek atvēlēta izglītībai, pagastam jānodrošina arī kultūras un medicīnas iestāžu darbs. Priekšsēdētājam nekādi īpašie labumi no šī pienākuma pildīšanas netiekot. «Ieguvums šajā amatā ir tad, ja tas ir aicinājums, mērķis dzīvē. Tad vari to īstenot. Man ir dienesta auto, par savu algu spēju uzturēt ģimeni, bet «uzvārīties» šajā amatā nevar. Varbūt iespējas kļūt bagātam ir Rīgas, citu lielpilsētu mēriem,» tā R. Melgailis.
Jauniešiem var būt ietekme
Vidusskolēnus interesēja, kādas iespējas pusaudzim ietekmēt pašvaldības darbu. R. Melgailis minēja konkrētus veikumus Vecumnieku pagastā, kurus rosinājusi jauniešu aktivitāte. Tā noticis ar mūzikas skolas izveidi. Bērni un vecāki nākuši uz pagasta padomi, prasījuši apmaksāt ceļa izdevumus par braucieniem uz nodarbībām Baldonē, Iecavā, Bauskā, vēlējušies apgūt mūzikas zinības uz vietas. Pašvaldība izrēķinājusi, ka izdevīgāk veidot pašiem savu mūzikas skolu, nevis maksāt ceļa izdevumus, uzklausīt pārmetumus. Šāda iniciatīva, nākot un piedāvājot savas idejas, bieži sasniedz dzirdīgas ausis. Daudzās pašvaldībās deputāti ir pedagogi, viņus jaunieši var uzrunāt, piedāvāt savas ieceres, mudināt darboties.
Traucē valsts nesakārtotā likumdošana
Jauniešus satrauc dažādas ikdienā vērojamas nekārtības: nelegālā alkohola, cigarešu tirdzniecība. Ļoti grūti ar šīm negācijām cīnīties, jo likums prasa daudz pierādījumu, liecinieku liecības. Kaut gan pagastā, arī Bauskā daudzi zina, kur notiek nelikumības, tās pierādīt ir grūti. Pašvaldības vadītājs nevar doties uz Saeimu un iesniegt savus likuma grozījumus. Tomēr iespējas ietekmēt likumdošanu ir. Var vērsties Pašvaldību savienībā, kuras pārstāvji regulāri tiekas ar ministriem, un tur izteikt ierosinājumus.
Datorizācija vērsīsies plašumā
Stāstot par iespējām jauniešiem rast darbu pašvaldībās, R. Melgailis minēja plānoto datortīkla attīstību visā valstī un arī rajonā. Arvien vairāk būs nepieciešami speciālisti, kas pārzina jaunās tehnoloģijas. Pašvaldība varētu kreditēt studentus, kuri pēc mācībām atgrieztos savā pagastā apkalpot moderno tehniku. Apmēram pusotra gada laikā visas mūsu rajona pašvaldības tiks vienotas kopējā tīklā. Līdz ar to radīsies cita problēma – daļu darbinieku nāksies atbrīvot. Domāt par tālākizglītošanos, pārkvalifikāciju ir pašvaldības, kā arī paša cilvēka pienākums. No moderno tehnoloģiju ieviešanas nebūs iespējams izvairīties. Jādomā, kā ar tām sadzīvot un gūt labumu.
Priekšsēdētāja amats nevilina
Jauniešiem tika vaicāts, vai viņi pēc kāda laika būtu ar mieru kandidēt vēlēšanās, lai kļūtu par pašvaldības vadītāju. Daudzi noliedza šādu iespēju, minot, ka tas tomēr ir grūts, ļoti atbildīgs darbs un sabiedrībā vērtēts tiek diezgan nicinoši. «Daudzi uzskata, ka pagastmājā strādā tikai negodīgi un slinki cilvēki,» atzina Uzvaras vidusskolas audzēknis. R. Melgailis šim viedoklim nevēlējās piekrist, sakot, ka nereti tieši prese veido negatīvo tēlu. «Pagastā vairāk nāk palīdzību meklēt tie, kuriem slikti klājas, kuri paši ir kūtri. Ja mēs uzreiz nevaram palīdzēt, tad viņi raksta sūdzības avīzēm. Mēs, deputāti, savukārt pārāk maz informējam par saviem labajiem veikumiem. Pašvaldību vēlēšanās pagastā reklāma nav vajadzīga, vietējie cilvēki cits citu pazīst un labi zina, ko katrs kandidāts spēj. Deputātu darba prestižu vislabāk var celt paveiktais, solījumiem tikai daži tic.»
