Trešdiena, 1. aprīlis
Dagnis, Dagne
weather-icon
+6° C, vējš 1.95 m/s, ZR vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Šogad šūpoles kārsim jau 21. martā

Lielā diena – pavasara saulgriežu svētki – svinama sērsnu (marta) mēneša 21. datumā, kad diena un nakts vienādā garumā.

Lielā diena – pavasara saulgriežu svētki – svinama sērsnu (marta) mēneša 21. datumā, kad diena un nakts vienādā garumā.
Tas ir pavasara sākums un augu atmoda jaunam augšanas, ziedēšanas un brieduma laikam.
Saulgriežus mūsu, latviešu, tauta daudzinājusi no senseniem laikiem kā Dieva nolikumu, kas nav cilvēkiem ne grozāms, ne pārliekams. Tā ietvaros noris cilvēku darbi un dzīve. Kopš nezināmiem laikiem, kad cilvēks sācis apzinīgi vērot savu dzīvi, darbu un visumu, kas ap viņu, ir radušies milzums jautājumu, uz kuriem nav varēts rast atbildes.
Pieaugot novērojumiem, attīstoties domu gaitai, viņš sācis izgudrot brīnumainus nostāstus, teikas un teiksmas, lai aizpildītu kaut daļu no neatbildētiem jautājumiem.
Ar pavasari, dabas atdzimšanu jaunam dzīves posmam, ir cieši saistāms dzīvības un nāves jautājums – Dieva lielais nolikums par dzīvības saglabāšanu un turpināšanu.
Latvju tauta pavasara atnākšanu un dabas atmodu atzīmē ar prieku un gavilēm, un tas ir lielais Dieva un dabas atmodas daudzinājums. Pēc bargas ziemas pavasara atnākšana – Lielā diena – ir gaidīta. Tā atnes ārēm asnus, zaļu zālīti. Par ļoti zīmīgu simbolu uzskatāma ola, kas norāda uz saules atmodu un dzīvības dīgli.
Pavasara ūdeņu burbuļošana strautos un grāvjos reizē ar pirmajiem zaļumiem atnes prieka izpausmi – dziesmas un gavilēšanu.
Lielā dienā ļaudis ģērbās tīri un grezni. Visas svarīgās izdarības sākās agri. Dieviņš rīta agrumā apstaigā pļavas, laukus, tīrumus. Jāmostas tā, lai, saulei lecot, varētu mazgāt seju tekošā ūdenī, jo šajā brīdī tam esot sevišķi dziedinošs spēks. Lielās dienas rītā piekopta kāda ļoti senatnīga izdarība – putnu dzīšana – ar dziesmām, kurās atkārtojas īpatnais piedziedājums – šuvo, šuvo! Tikpat svarīga Lielās dienas rītā ir pēršana ar pūpoliem, novēlot modrību un veselību, par ko pērēji tiek apdāvināti ar olām. Šūpošanās ir lielākā šīs dienas izdarība līdz pat mūsdienām. Tad tiek kārtas šūpoles, sastopas ļaudis un jaunieši cits citā ieskatās.
Grāmatā «Latvju tautas dziesmas» atrodamas Lielās dienas dainas. Tās uzbur mūsu acu priekšā skaisto izpratni par saules atmodu un dabas atjaunošanos jaunam dzīvības, ziedēšanas un brieduma laikam. Lielā diena ar savām izdarībām, prieku un gavilēšanu ir kā teiksmains Dieva daudzinājums, kas nāk no neiedomājamas senatnes. Lai tas iesilda mūsu domas un sirdi!
BRŪMEĻU ANDREJS Bārbelē

BauskasDzive.lv ikona Komentāri

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.