Pašvaldību vēlēšanu galīgie rezultāti vēl nav apstiprināti, bet jau provizoriskie dati apliecina ievērojamas vēlētāju grupas pašapziņas pieaugumu.
Pašvaldību vēlēšanu galīgie rezultāti vēl nav apstiprināti, bet jau provizoriskie dati apliecina ievērojamas vēlētāju grupas pašapziņas pieaugumu. Tas nepieļāva «naudas maisu» sponsorētajām partijām ar visdažādāko priekšvēlēšanu triku palīdzību aizmirst daudzu vēlētāju ikdienu – nabadzību un beztiesību. Beidzot ļaudis ir sākuši apjaust, ka paēdušais izsalkušo nesapratīs.
Gan Rīgā, gan citur Latvijā, arī mūsu rajonā, liberāli orientētās partijas cieta ievērojamus zaudējumus. Tie sanāktu vēl prāvāki, ja vien tādas tautā atzītas un iemīļotas personības kā aktieris Kārlis Sebris, kurš droši vien ļoti labi zina savu pensionēto kolēģu dzīves apstākļus, pavārlielmeistars Mārtiņš Rītiņš, gandrīz pārlatviskojies «Aldara» šefs Vitālijs Gavrilovs un citi sabiedrībā populāri cilvēki nebūtu balstījuši pie varas esošās partijas. Savienības «Latvijas ceļš» un Tautas partijas vēlēšanu «kampānijas» organizatoru izvēle neapšaubāmi ir bijusi taktiski pareiza, jo neviens taču nenoliegs, ka iepriekš minētie indivīdi savu vietu sabiedrībā ir sasnieguši godīgiem līdzekļiem un ka viņu attieksme pret citiem cilvēkiem arī ir godīga. Taču to nevar teikt par vienas otras lieltirgotavas šefu, kura personiskie ienākumi nevis dažas, bet simtiem reižu pārsniedz pārdevēju aldziņas. Tajā pašā laikā tiek prasīta lojalitāte šefa sponsorētai partijai.
Daudzi iespējamie sociāldemokrātu vēlētāji nenobalsoja par LSDSP viņu stingras nacionālas stājas trūkuma dēļ. Arī mani šokēja ārēji inteliģentās un šarmantās, tagad sociāldemokrātu atbalstītājas Ingrīdas Ūdres, balsojums kopā ar «saskaņiešiem», pieļaujot divvalodības iespēju Latvijā. Turpretī bijušais tēvzemietis, tagad sociāldemokrāts Oskars Grīgs, un polis Rišards Labanovskis tādu iespēju pat sapņos neparedz. Nevaru pilnībā atbalstīt Jāni Ādamsonu, kurš savulaik, vēl būdams «Latvijas ceļā», pieļāva iespēju pašvaldības vēlēt arī nepilsoņiem. Kas tādā gadījumā notiktu Rīgā, manuprāt, katram ir skaidrs, redzot rubikiešu lielos panākumus un noklausoties pēcvēlēšanu intervijas LNT.
Mežotnē, līdzīgi kā daudzos citos pagastos, bija jāizvēlas no vairākiem sarakstiem. Tāpēc ļoti zīmīga bija daudzo mežotnieku neapmierinātība, ka nevar balsot par konkrētām personālijām, bet jāvēlē cilvēki, kurus viņi negribētu redzēt deputātu vidū.
Domāju, jau tagad ir jāsāk gatavoties Saeimas vēlēšanām. Vispirms, rīkojot referendumu, izdarot grozījumus vēlēšanu likumā. Manuprāt, jāpāriet uz līdzīgu balsošanas sistēmu kā Lietuvā, kur puse Seima deputātu tiek ievēlēta no partiju «listēm», bet otra puse no individuālajiem vēlēšanu apgabaliem. Savukārt vietējo pašvaldību deputāti būtu jāvēlē vienīgi no individuālajiem vēlēšanu apgabaliem, vienlaikus paredzot lētu un vienkāršotu deputātu atsaucamības mehānismu.
A. PUNKA Mežotnē
