Ja vien Cezars prastu runāt, ar sevi iepazīstinot, viņš suņu valodā varētu sacīt: «Esmu izskatīgs, gudrs un spēcīgs rotveilers labākajos gados.».
Ja vien Cezars prastu runāt, ar sevi iepazīstinot, viņš suņu valodā varētu sacīt: «Esmu izskatīgs, gudrs un spēcīgs rotveilers labākajos gados.»
Cezars ir suns ar ciltsrakstiem, arī viņa radi ir slaveni. Māte Cerri un tēvs Eridans guvuši atzinību suņu izstādēs. Kas gan cits Cezaram atlika, kā turpināt šo «ķēdīti».
Dresūrā noskata draudzeni
Pirms piecarpus gadiem kustonim par saimnieku pieteicās baušķenieks Raivis Skvireckis. Viņš Cezaram jau no četru mēnešu vecuma neļāva lielu vaļu. Regulāri kopā ar Raivi suns trenējās apsardzes skolā. Tur suņuks pildīja dažādus uzdevumus, piemēram, mācījās sargāt saimnieku un savu māju. Dzīvnieks nesaprata, kāpēc viņam liek gulēt, ja nemaz nenāk miegs. Tas, atklājās, norūda raksturu. Savulaik suņu skolā viņš iemīlējās jaukā dogu šķirnes kucītē, tāpēc mācības viegli nepadevās.
Bērnībā Cezars bieži izlikās par jauku un mīļu kucēnu, lai izlūgtos kādu saldu našķi. Lai suns varētu piedalīties izstādēs, Cezaram bija jāievēro speciāls ēšanas režīms. Pat dažādus smagumus tas ir vilcis, lai pareizi attīstītu visas muskuļu grupas.
Kā parasti, pēc sūra darba nāk salda uzvara. Daudzās izstādēs Cezars sevi prasmīgi parādījis. Pateicībā saņemot gardu balvu kāram zobam un diplomu, viņš kļūst varen lepns par panākumiem un uz neveiksminiekiem pat nepaskatās.
«Ekskursija» beidzas laimīgi
Pērn pavasarī Cezars uzzināja, cik jauki un mīlīgi izskatās viņa pēcnācēji – viena peciņa septiņu suņuku vidū. Ik dienu pastaigās ar Raivi Cezars satiek savu dēlu Kardinālu un vēro, cik ātri tas pieņemas gudrībā. Parasti Kardināls priecīgs lēkā tēvam apkārt, taču Cezars ir prātīgs. Gluži vienkārši mierīgi noskatās, sak, tādi jau tie jaunie ir.
Ar vienīgo meitiņu Rasu Cezars satiekas aiz sētas, jo viņa mīt blakusmājā. Viņiem katru rītu ir ierasts rituāls. Rasa palecas pret žogu un sauc tēvu sasveicināties. Ja pie Rasas aiziet Raivja mamma Biruta, Cezars kļūst greizsirdīgs un ilgi būdā guļ. Agrāk Cezars neprata pārlēkt pat mazai sētiņai, līdz šo viltību iemācīja viņa draudzene.
Kādreiz mazotnē suņuks vēlējies uzzināt, kāda ir Bauska. Ceļojums šķitis tik vilinošs, ka Cezars attapies par vēlu un sapratis, ka ir apmaldījies. Viņš iegājis pastā, pēc tam tipinājis uz universālveikalu. Diemžēl arī tur neviena pārdevēja ar «Pedigree» viņu nav cienājusi, bet paņēmuši sveši cilvēki. Jau pēc dažām dienām ar sludinājuma palīdzību Raivis draugu atradis.
Pieklauvē pie loga
Cezars sajūsminās, kad dzird rūcam mašīnu, jo saprot, – būs izpriecas, varēs mežā līkumot un gūt možumu. Pastaigās pa pilsētu visus svešos cilvēkus un kustoņus viņš ir pārliecinājis – neaiztiec mani, es neaiztikšu jūs! Labi, ka nav suņu policistu, citādi trīs reizes Cezars būtu ticis pratināts – kāpēc tu kodi?
Suņukam vientulīgi nemēdz būt, atliek ar ķepu pieklauvēt pie paša izvēlētiem diviem logiem un kāds jau steidzas mīluli ielaist. Cezars ir godājams tādēļ, ka viņš nekad nav vēlējies nogaršot apavus vai sabojāt istabas interjeru. Mājinieku klātbūtnē, ar pīkstošām mantiņām spēlējoties, sanāk vislabākā izklaide. Spēkus kustonis uzkrāj, guļot savā krēslā un par spilvenu izmantojot krēsla malu. Parasti suņuks pie miera dodas, tikai pārbaudījis istabas, kad visi mājinieki ir gultās.
Tagad suņukam, kļūstot vecākam, labākais draugs ir Raivja tētis Vitauts. No viņa vienmēr var izlūgties kādu delikatesi, augļu vai dārzeņu gabaliņu. Ābolu suns ēd īpatnēji – pa mazam kriksītim. Pēc pavēles – satīri! – Cezars tūlīt visu uzlaiza. Lai gan suns ir labi audzināts, Raivis uzskata, ka daži niķīši vēl ir palikuši. Bet vai tāpēc to nemīlēsi?
fakti
Rotveileru dzimtene ir Vācija.
Šķirne piemērota pieredzējušiem suņu turētājiem, jo rotveileram jāveltī daudz laika un enerģijas.
Izceļas ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un muskulatūru, vajadzētu būt 56 – 69 centimetrus lieliem un 41 – 50 kilogramu smagiem.
Mierīgi un pašpārliecināti suņi, kuriem ir iedzimta vēlme aizsargāt māju un ģimeni.
Ja saimnieks nebūs autoritāte, var rasties problēmas.
