www.bauskasdzive.lv
Aļona Romaņuka, pētnieciskā žurnāliste no Kijevas – intervijā ceturtdien, 24.februārī:
«Pietiekami satraucoši. Mums ir mobilizācija. Pat grūti saprast, ko pastāstīt. Personīgi, protams, arī ir satraukums. Kopā ar brīvprātīgajiem analizējam ziņas, jo ļoti daudz ir arī informatīvu uzbrukumu, neskaitot uzbrukumus, kas notiek visas Ukrainas teritorijā. Kā saprotu, Ukrainas valdībai ir svarīgi, lai Amerika, Eiropas Savienība vienotos par sankcijām. Piemēram, lai Krievija tiktu atslēgta no tā sauktās «Swift» sistēmas. Mēs esam priecīgi par jebkuru palīdzību un arī morāls atbalsts mums ir ļoti svarīgs. Bet…protams, viss ir šobrīd sarežģīti, ļoti sarežģīti.
– Ir izsvērta doma, kur doties?
– Nu nekur nedosimies! Kur, lai mēs braucam? Šobrīd bombardē visā valstī un nav nevienas drošas vietas, kur justies mierīgi. Vienīgā mūsu cerība ir mūsu bruņotie spēki, armija, kas izrāda pretsparu. Tas, ko mēs varam darīt – atbalstīt armiju.
– Mums raksta, ka ir jau nogāztas lidmašīnas. Vai tā ir ticama informācija?
– Tā tas ir. Mums ir ieņemti daži objekti Ukrainā. Bija smagas cīņas par Zmijinij salu, kas ir stratēģiskais objekts. Tāpat bija sprādzieni Kijevā, sprādzieni Harkovā, Ivanofrankovskā pilnībā sabombardēja lidostu, tāpat visur notiek uzbrukumi militārajām noliktavām.
Bombardē un mūsēji dodas pretuzbrukumā pie Baltkrievijas robežas. Gāja cīņa arī par Kahovskuju termoelektrostaciju. Pēc šī brīža informācijas…tā vairs nav ukraiņu. Vairākās citās vietās norisinās smagas cīņas, tiek evakuēti iedzīvotāji un ir zaudējumi kā mūsu pusē, tā arī krievu. Zinām, ka sadedzināti četri krievu tanki, tāpat notriektas septiņas lidmašīnas, šķiet, arī trīs helihopteri. Tikko pienākusi arī informācija, ka netālu no Kijevas ir notriekta ukraiņu kara lidmašīna un ir upuri. Viss attīstās ļoti strauji un daudz kas norisinās, mainās. Krievi ir iegājuši Luhanskas, Čerņigavskas, Suskoja, Odesas un citos rajonos, kur norisinās cīņas.
– Ir informācija, piemēram, ka daļa nav nemaz Krievijas armijnieku, bet arī, piemēram, čeceni?
– Mūsējie, cik zinu, ir sagūstījuši divus cīnītājus, ka noteikti – nav krievi. Visticamāk, tiešām vai nu čečeni, vai katrā gadījumā austrumnieciskas ārienes ļoti jauni puiši. Labākajā gadījumā – 20 gadu veci.
– Turieties un ziņojies, kā varam palīdzēt!
– Mēs Ukrainu nepametīsim, Ukrainu neatdosim. Bet nu tas, kas mums ir vajadzīgs, kā jau minēju – tās ir sankcijas, morāls atbalsts, vienotība jautājumā par to, ka tiek nosodīta Krievijas agresija, nosodījums karam. Der arī finansiāla palīdzība, palīdzība ar bruņojumu. Īsāk sakot, šajā situācijā mums noder jebkāda palīdzība. Bēgt mēs negatavojamies! Protams, ka civiliedzīvotāji cenšas aizbraukt tālāk no kara zonām, bet tās ir visur. Bet tāpat – Ukrainu neatdosim. Tas ir jautājums par cilvēku dzīvībām un to, ar cik lielu karaspēku ir atnācis Putins – cik daudz cilvēku viņš gatavs ziedot. Mūsu armija, mūsu puiši nepadosies. Mēs šobrīd palīdzam armijai, pārskaitām līdzekļus, pierakstās cilvēki, kas gatavi iesaistīties teritoriālajā aizsardzībā, tāpat – cilvēki, kas nodod asinis, jo jau šobrīd ir ievainotie un tādu būs vairāk. Lūk, tāda mums ir situācija.
Un, jā – raksties par to, kas notiek, jo Krievijas propaganda neguļ. Ja paskatās viņu medijus, tad situāciju atspoguļo pilnībā pretēji. Respektīvi, patiesā ziņa ir tā, ka tieši Putins ir uzbrucis Ukrainai, ka Krievijas armija šobrīd mums uzbrūk, sagrābj mūsu teritoriju. Tas ir galvenais, par ko runāt, lai par to zinātu visa starptautiskā sabiedrība!
Teksts: Ivonna Plaude
Foto: Pravda Gerashchenko
Reklāma