Vislabākie mēneši ceļojumiem ir aprīlis un oktobris, uzskata baušķeniece Solveiga Ikerte. Pavasarī patiesu prieku izraisa pat sīka puķīte, bet rudenī spilgti izjūtams dabas liegais skaistums.
Vislabākie mēneši ceļojumiem ir aprīlis un oktobris, uzskata baušķeniece Solveiga Ikerte.
Pavasarī patiesu prieku izraisa pat sīka puķīte, bet rudenī spilgti izjūtams dabas liegais skaistums.
Šoreiz Solveigai ceļojumu grafikā nācās ieviest nelielas pārmaiņas, jo Slovakiju un Ungāriju viņa apmeklēja no 13. līdz 17. martam.
Rodas īpaša kārtības mīlestība
Individuālā uzņēmuma «Novads» īpašniece un viesu nama «Baltā māja» saimniece pavisam noteikti zina, kālab katru gadu jādodas ceļojumos: «Pēc atgriešanās manī rodas nepārvarama vēlēšanās radīt kārtību domās un apkārtnē. Prombūtnē es varu palūkoties uz ikdienu un ierasto vidi gluži citādām acīm. Ceļojumā nekas nespēj sabojāt garastāvokli. Es priecājos par visu un ļaujos emocijām.»
Izsmalcināti Rietumeiropas pazinēji par Slovakiju nejūsmojot, taču Solveigai Tatru kalnu ciemati un pilsētiņas šķitušas ļoti pievilcīgas: «Skaistums var labi sadzīvot ar vienkāršību un pieticību. Nevienā apdzīvotā vietā neredzēju izdangātus ceļus un piedrazotu māju apkaimi. Nerēgojās arī noplukušas plēves būdas, kas Latvijā pamanāmas ik uz soļa. Lai gan Slovakija nav plaukstoša labklājības zeme, man neviļus bija jāsecina, ka mēs, latvieši, esam daudz paviršāki un nekārtīgāki.»
Ārzemēs strādā latviešu gidi
Latviešu grupu Tatru kūrortpilsētā Raecke Teplice sagaidījusi baušķenieku laba paziņa, firmas «Luxor Tour» direktore Viktorija Mojžišova. Latviete Viktorija pirms daudziem gadiem ieprecējusies Slovakijā, strādājusi par tulci, bet nesen nodibinājusi savu tūrisma firmu. Uz Latviju viņa parasti pavada bērnu un pieaugušo ansambļus, kas piedalās dažādos festivālos un koncertos. Pērn Viktorija kopā ar bērnu folkloras kopu «Borinka» apmeklēja Bausku.
Latviešu tūristu grupai tautiete piedāvājusi aizraujošu maršrutu Tatros, iegriežoties arī kalnu pilsētiņā Terhovā. Katru gadu šeit notiek folkloras svētki, kuros piedalās arī dalībnieki no mūsu valsts. Šovasar uz Terhovu došoties Siguldas bērnu etnogrāfiskais ansamblis.
Solveigu aizkustinājusi Viktorijas Mojžišovas aizrautība, iepazīstinot latviešus ar slovaku nacionālo kultūru un tradīcijām. Kādā atpūtas vakarā kafejnīcā muzicējis tautas instrumentu trio, ko Viktorija speciāli uzaicinājusi.
Arī Budapeštā grupu sagaidījusi latviete – gide Aija. Par Latvijas tūrisma firmu sadarbību ar ārzemju tautiešiem Solveigai ir pozitīvs viedoklis: «Tas ir lieliski, jo latviešu gidi vislabāk zina, kas atbraucējus no dzimtenes varētu interesēt. Notiek intensīva domu apmaiņa, jūtama savstarpēja ieinteresētība.»
Amatnieku paradīze – Sentendrē
Par īstu atklājumu Solveigai Ikertei kļuvusi Ungārijas amatnieku pilsēta Sentendrē. Daudzi to dēvē par «Donavas pērli». «Gleznainais reljefs un senatnīgā arhitektūra vien nespētu pievilināt tūristu miljonus, ja ungāri nebūtu izkopuši prasmi viņus ieinteresēt,» uzskata Solveiga. «Visas Sentendrē ieliņas atgādina amatnieku darbnīcas. Šeit koncentrēts viss, ko piedāvā Ungārijas novadu amata meistari. Apbrīnojami prasmīgi pilsētā iedzīvināta tradicionālās mākslas vide, kuras valdzinājumam tikai daži spēj pretoties.»
Eksotisks šķitis marcipāna muzejs, kas pieder konditoru ģimenei. Nelielā namiņā darbojas ceptuve un tirgotava, bet fantastiskie marcipāna veidojumi sakārtoti pastāvīgā ekspozīcijā. Kolekcijā ir miniatūra Ungārijas parlamenta ēka, dažādas figūras, puķu un augļu grozi. Nelielas marcipāna kompozīcijas, iesaiņotas glītās kārbiņās, var nopirkt konditorejā. Jau marta sākumā veikalā bijis ļoti plašs Lieldienu saldo atribūtu piedāvājums.
Vajadzīgs priekšlikumu konkurss
«Mums ir daudz meistaru, kuri darina brīnišķīgas lietas, taču vēl neesam iemācījušies tās piedāvāt tūristiem,» spriež Solveiga. «Braucot mēģināju iztēloties, kādi suvenīri varētu saistīties ar Bausku. Izņemot Kurzemes hercogistes laika kalto monētu, kas izgatavota pēc Bauskas pils muzeja pasūtījuma, nekas cits nenāca prātā. Mums nav pat skatu kartīšu! Es nezinu, kāpēc tā notiek. Varbūt rajonā būtu nepieciešams izsludināt suvenīru ideju konkursu? Lai iedzīvotāji izsaka priekšlikumus, lai speciālisti vērtē! Taču ideju īstenošanai nepieciešama sadarbība un pašvaldību atbalsts. Man šķiet, ka tūrisma infrastruktūras veidošanas principiem jābūt daudz elastīgākiem. Nav jāveic socioloģiski pētījumi, lai saprastu, kas mūsdienu cilvēkiem visvairāk nepieciešams. Uzņemot klientus savā «Baltajā mājā», redzu, ka statiskie piļu un muzeju apmeklējumi daudziem šķiet nogurdinoši. Tūristi meklē tradicionālu, sakārtotu vidi, kurā viegli pamanāmas novada vai apdzīvotas vietas raksturīgas pazīmes.»
