Lai noskaidrotu eiropiešu svešvalodu prasmi, EK socioloģiskais dienests «Eurobarometer» 2000. gada decembrī aptaujāja 16 tūkstoš ES iedzīvotāju.
Lai noskaidrotu eiropiešu svešvalodu prasmi, EK socioloģiskais dienests «Eurobarometer» 2000. gada decembrī aptaujāja 16 tūkstoš ES iedzīvotāju.
53 procenti eiropiešu atzina, ka viņi var sarunāties vismaz vienā Eiropas svešvalodā. 26 procenti protot divas svešvalodas. Vislabāk pārvaldītā svešvaloda ES ir angļu (neskaitot tos, kuriem tā ir dzimtā valoda, – 41%), tad seko franču (19%), vācu (10%), spāņu (7%) un itāliešu (3%). Visbiežāk lietotā pirmā svešvaloda Eiropā ir angļu (32,6%), kurai seko franču (9,5%). Starp citu, Lielbritānijā un Īrijā pirmā svešvaloda ir franču, bet Francijā, Spānijā un Itālijā – angļu. Tomēr 66% britu, 56% portugāļu, 53% spāņu un 51% franču prot tikai dzimto valodu. Turpretim tikai dzimtajā valodā spēj izteikties mazāk par 15% dāņu un zviedru.
Neatkarīgi no tā, vai cilvēki zina svešvalodas vai ne, lielākā daļa (72%) uzskata, ka svešvalodu prasme ir ļoti noderīga. Angļu valodu visbiežāk lieto brīvdienās ārzemēs (47%), komandējumos, uzņemot ārvalstu viesus (35%), skatoties filmas (23%), runājot pa telefonu vai sarunās divatā (21%). 14% angliski runā vismaz stundu dienā, 15% – stundu nedēļā.
Aptaujājot vecākus, kuru atvases ir jaunākas par divdesmit gadiem, 93% procenti ir pārliecināti par svešvalodas apguves nepieciešamību.
18. – 20. februārī Zviedrijas pilsētā Lundā oficiāli atklāja Eiropas valodu gadu. 250 cilvēku no visas Eiropas piedalījās konferencē «Valoda atver durvis». Eiropas Komisijas izglītības un kultūras komisāre Viviāna Redinga pauda viedokli, ka katram Eiropas skolas absolventam ir jāzina vismaz divas svešvalodas. Tāpēc jāizveido sistēma, kurā valodas varētu apgūt visa mūža garumā. Aptauja parādīja šķēršļus valodu apmācībai: laika trūkums – 34% iedzīvotāju, motivācijas trūkums – 31%, valodu mācību maksa ir nākamā barjera. Šim gadam valodu apmācības projektiem EK ir atvēlējusi astoņus miljonus eiro.
