Mūsdienās daudz tiek runāts par dažādām nevalstiskām organizācijām.
Mūsdienās daudz tiek runāts par dažādām nevalstiskām organizācijām (NVO).
Senāk tādas apvienības sauca par biedrībām. Protams, ka biedrības bija dažādas, tās varēja iedalīt: peļņas un bezpeļņas vai arī saimnieciskajās un kultūras biedrībās.
Amatnieki apvienoti brālībās
Saimnieciskās biedrības radās jau viduslaikos. Bauskā tādas izveidojās 17. un 18. gadsimtā. Tolaik profesionālās biedrības sauca par cunftēm jeb amatu brālībām un ģildēm. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumos glabājas kalēju cunftes zīmogs, kas datēts ar 1670. gadu, un zeltkaļu zīmogs no 1750. gada.
Biedrības mūsdienīgākā izpratnē sāka veidoties pēc cara Aleksandra II veiktajām reformām 19. gadsimta vidū. Par senāko mūsu novada NVO būtu uzskatāma 1868. gadā dibinātā Iecavas dziedāšanas biedrība. Gadu vēlāk Bauskā tika izveidota brīvprātīgo ugunsdzēsēju jeb, kā toreiz sauca, savvaļnieku ugunsdzēsēju biedrība. Šī organizācija ir ievērības cienīga tādēļ, ka tā darbojas arī mūsdienās un var atskatīties uz 133 gadu pagātni.
Sākotnēji Bauskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība bija izteikti vāciska, jo to izveidoja vācu tautības namīpašnieki. Vāciešu rokās atradās arī 1876. gadā izveidotā Bauskas krājaizdevu kase. 20. gadsimta sākumā tā Kurzemes guberņas 40 līdzīgu finanšu iestāžu vidū apgrozījuma ziņā ieņēma 4. vietu. Līdzīga nacionālā ievirze bija 1892. gadā dibinātajai Bauskas vācu amatnieku biedrībai. Par mūsu pilsētas senākajām latviešu biedrībām var uzskatīt 1888. gadā izveidoto Labdarības biedrību un Kurzemes biškopības biedrības 1891. gadā nodibināto Bauskas nodaļu. Jāpiebilst, ka pēdējā minētā organizācija tika izveidota Jelgavā 1868. gadā, un pirmajos gados tā bija vāciska, bet vēlāk latvieši tajā «pārņēma varu». 1906. gadā Bauskā jau bija 14 dažādu biedrību, bet pārējā apriņķa teritorijā – vēl 23. Dažas lauku organizācijas aptvēra vairākus pagastus, piemēram, 1882. gadā dibinātā Codes–Mežotnes krājaizdevu kase.
Katrā pagastā vairākas organizācijas
Grienvaldes (vēlāk – Zālītes) pagastā 19. gadsimta beigās darbojās trīs rosīgas sabiedriskas organizācijas: 1881. gadā izveidotā Labdarības biedrība, 1889. gadā dibinātā Ugunsapdrošināšanas biedrība un no 1899. gada sava Krājaizdevu kase. Arī citos pagastos bija vairākas biedrības. Cariskās Krievijas laikā šādas NVO ieguva tiesisku statusu pēc reģistrācijas pie Kurzemes gubernatora. Pēc 1905. gada revolūcijas sarežģītāka kļuva dažādu izglītības biedrību reģistrācija. Par īpaši nevēlamām personām tolaik uzskatīja latviešu skolotājus, tālab līdz Pirmajam pasaules karam vairāk dibinājās saimnieciska rakstura biedrības. Jau minētajā Grienvaldes pagastā 1911. gadā tika nodibināta Lauksaimniecības biedrība, bet gadu vēlāk Rundāles pagastā – Piensaimnieku sabiedrība. Rundāles pagastā kopš 1880. gada darbojās krājaizdevu kase. 1911. gadā tajā bija iestājušies 415 biedru un gada apgrozījums sasniedza 450000 rubļu. Arī 1893. gadā dibinātā Rundāles pārtikas (vēlāk – patērētāju) biedrība varēja lepoties ar veikalu savā namā. Arī citos pagastos tika celti stalti biedrību nami, Grienvaldes pagasta lepnums bija Labdarības (vēlāk – sadraudzīgās) biedrības nams.
Sabiedriskā dzīve ir svarīga
Var piekrist laikrakstā «Latvija» 1914. gadā paustai domai: «Biedrību dzīve ir viens no visgalvenajiem, ja ne pats galvenais sabiedriskās dzīves veids, kurā, par spīti visiem reakcijas spaidiem, izpaužas mūsu tautas pašdarbība un centība.» Vēl iespaidīgāka ir Marģera Skujenieka 20. gadsimta 20. gados rakstītā atziņa: «Latviešus var ar pilnām tiesībām nosaukt par biedrību tautu, jo grūti atrast citu zemi ar tik daudzām un daudzpusīgām biedrībām. Kurzemē un Vidzemē pirms kara bija grūti atrast pagastu, kurā nebūtu vairākas biedrības, bet bija arī tādi pagasti, kuros darbojās 10 un vairāk biedrības.»
Pirmais pasaules karš, bēgļu gaitas un Brīvības cīņas radīja pārmaiņas biedrību darbībā. Bauskas brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem vairākkārt nācās dzēst artilērijas šāviņu aizdedzinātos pilsētnieku mājokļus. Savukārt piensaimnieku un citu saimniecisko biedrību inventārs tika izvazāts, bet krājaizdevu sabiedrību kapitāls inflācijas un maksāšanas līdzekļu biežās maiņas dēļ zaudēja vērtību.
P. S. Aicinām rajona politiskās organizācijas un vēlētāju apvienības savu priekšvēlēšanu reklāmu paraugus nodot Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, lai tie saglabātos nākamo paaudžu vēstures pētniekiem.
