Esmu jūsu lasītājs vēl no «Komunisma Ceļa» laikiem, bet rakstu pirmo reizi.
Esmu jūsu lasītājs vēl no «Komunisma Ceļa» laikiem, bet rakstu pirmo reizi. Vēlos sniegt komentāru vispirms par A. Punkas rakstu «Zemapziņu neizdevās kodēt», kas ievietots «Bauskas Dzīves» 16. marta numurā, 2. lappusē. Vēlēšanu rezultāti, pēc manām domām, norāda nevis uz «ievērojamas vēlētāju grupas pašapziņas pieaugumu», bet gan uz tās krišanu vai neesamību. Latvijā dzīve nav tik šausmīga, lai būtu jābalso par spēkiem, kas visu neatkarības laiku tikai traucējuši valsts attīstību. Es, atšķirībā no A. Punkas, vēlos dzīvot ES un NATO valstī, nevis kaut kādās neiespējamās 15. maija leiputrijas ilūzijās. Nu, nebūs vairs otro Kārļa Ulmaņa laiku, un, ja arī būs, tad ne sešus gadus, bet daudz īsāku laiku. Jebkāda novirzīšanās no Eiropas ceļa beigsies ar Lukašenko laikiem Latvijā.
Arī favorītus sociāldemokrātus ir finansējuši naudas maisi. Tikai tādi, kas savā pilsētā Ventspilī ieviesuši kārtību – TV kameras priekšā neviens vietējo «Dieva ēnu» neuzdrošinās kritizēt. Kā zināms, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija atteicās piedalīties organizācijas «Delna» rīkotajā partiju finanšu kontrolē. Tā kā tādi paši vien viņi ir, ja ne sliktāki par citiem. Vismaz nekur pasaulē «sarkanie» nav nekādu laimi atnesuši. Beztiesība Latvijā valdīs tad, kad visa Latvija būs pārvērsta par Ventspili, – tikai tur Latvijā un nekur citur pilsētas vadība atļaujas šķirot žurnālistus un pret opozīcijas pārstāvjiem izteikti draudi. Pašlaik tiesību ir pat par daudz, īpaši tādiem valsts zākātājiem kā jurkānieši, rubikieši. Arī Atmodas laika tautas «cīņā saucējs» D. Īvāns piedalījās šajās vēlēšanās, arī viņa balss līdz apnikumam skanēja radio. Atšķirībā no V. Gavrilova, K. Sebra un M. Rītiņa viņš atbalstīja valsts attīstības grāvējus.
Jā, neiet vairs, kā vajag mūsu valsts lietās, bet noņemiet sarkanās brilles, Punkas kungs, un paskatieties uz austrumiem. Kāda paradīze tur valda? Kur tad bijušajā PSRS ir labāka dzīve kā tajā šausmu valstī Latvijā, kur? Ja nu vienīgi Igaunijā, un tikai tāpēc, ka Īvāna cīņubiedrs Savisārs tur, par laimi, nav ticis pie varas.
Kādu paradīzi Lietuvā ir atnesusi vēlēšanu sistēma? Pilsētas dome jau sen bija jāievēlē pēc partiju sarakstiem. To, kādas korekcijas var izdarīt ar «+» un «–», zina arī A. Punka. Nav ko vaimanāt par nezin kādām personālijām un individuāliem vēlēšanu apgabaliem. Tas tikai palielina balsu pirkšanas iespējas, un «lētā un vienkāršā» deputātu atsaucamības iespēja pastāvēja tikai Punkas un viņa domubiedru sapņu valstī – PSRS, varbūt vēl Ziemeļkorejā, Kubā.
Jā, arī es esmu par krietnu caurvēju mūsu politiķu aprindās. Bet, kamēr esošie nomainītāji nebūs tādi cilvēki kā O. Kalniņš, M. Zālīte, I. Druviete, J. Plēsums, S. Ķeniņš-Kings, E. Repše, Dž. Skulme, V. Kulbergs, es balsošu par pašreizējo valdību veidojošajiem. Vismaz varēsim laikā saņemt algas, lai kādas, pensijas, lai kādas. Pašreizējo nomainītāju sapņu zemēs pensijas izmaksā dažas reizes gadā.
Cerēsim uz saprāta uzvaru un neļausim visādiem pagātnes spēkiem pirms izšķirošā 2002. gada sagraut to, kas ir. Vai nu Brisele, vai Maskava, trešā ceļa nav, ja nu vienīgi Minska.
A. ROŽKALNS, ilggadējs lasītājs
