Uzvaras vidusskolas 11. klases skolniece Kristīne Gruznova brīvajā laikā aizraujas ar dzejošanu.
Uzvaras vidusskolas 11. klases skolniece Kristīne Gruznova brīvajā laikā aizraujas ar dzejošanu.
Kad tu sāki rakstīt dzeju?
– Pirmie dzejoļi tapa, kad man bija 11 gadu. Mācījos Rīgā, reti biju mājās. Tieši skumjas pēc mājām un ģimenes mani mudināja rakstīt. Tajā laikā biju noslēgta, es dzīvoju dzejas pasaulē, un tas veicināja labāku saprašanos ar tuviniekiem.
Par ko ir tavi dzejoļi?
– Pēdējā laikā rakstu par pasaules būtību. Esmu interesējusies par cilvēka iekšējo pasauli, kā tā ietekmē apkārtējos. Rakstu arī par mīlestību.
Kāda latviešu autora dzeja tev pašai patīk?
– Labprāt lasu tādu dzeju, kurā ir jāiedziļinās. Man patīk Raiņa vārsmu noslēpumainība. Tā kā magnēts pievelk un ietekmē. Es arī ikdienā izvēlos sarežģītas un grūtākas situācijas. Tas palīdz man novērtēt dzīvi, no tā mācos. Kad man ir skumji, palasu Z. Mauriņas darbus. Viņas atziņas iedvesmo un dod spēku dzīvot tālāk.
Kas tevi uztrauc mūsdienu pasaulē?
– Visur tiek runāts par vienu un to pašu – par narkotikām, alkoholismu un seksu. Uzmanība netiek pievērsta tam, kas atrodas starp šīm problēmām un pašu pusaudzi. Ir jāmeklē problēmas sakne. Visu šo nelaimju pamats ir jauniešu un vecāku attiecības.
Kādi ir tavi nākotnes plāni?
– Par to es daudz domāju. Dzejai noteikti būs nozīmīga vieta manā turpmākajā dzīvē.
S. BRIŅĶE, Uzvaras vidusskolas 12. klases skolniece
***
Laimes tīklos tīts
Tev mirdzumā paiet katra diena,
Bet spožā priekā – gads.
Un nelaime ir tikai viena,
Ko par to visu domā tu pats.
Ja dzīvē daudz redzējis esi
Un katrs pamanītais tēls tev mirdz,
Tad sasniegt daudz tu spēsi,
Tik ieklausies, ko saka sirds.
Ja katrs garāmgājējs tev smaida
Un acīs iemirdzas tam prieks,
Tad zini, laime tevi gaida,
Un katrs sīkums tev ir nieks.
Ja priekā noieta ir katra taka
Un katrā līkumā mazs sienāzītis sīc,
Tad ieklausies, ko daudzi saka,
Tu esi laimes tīklos tīts.