Laikrakstā «Zemgales Ziņas» izlasīju, ka septiņi Jelgavas speciālisti nupat saņēmuši Labākā kultūras darbinieka nosaukumu.
Laikrakstā «Zemgales Ziņas» izlasīju, ka septiņi Jelgavas speciālisti nupat saņēmuši Labākā kultūras darbinieka nosaukumu. Radošā konkursa iniciatore ir Jelgavas Domes Kultūras padome.
Nu beidzot ir kaut kas jauns, nevis tikai mūžīgās dziesmu, deju un teātru skates. Pāris reižu gadā ierodas profesionāļu žūrija no Rīgas, bezkaislī- gi sadala vietas, un amatieri, sviedriem līstot, jau sāk gatavoties nākamajai skatei. Protams, tikt ievērotam ir svarīgi, taču pagastu un mazpilsētu amatierkopu un kultūras iestāžu darbības mērķis nevarētu būt tikai godalgotu vietu saņemšana skatēs.
Neatceros, ka jelkad mūsu rajonā un pilsētā sarīkojumu vērtēšanā būtu iesaistīti iedzīvotāji – visparastākie apmeklētāji –, nevis diplomēti kādas nozares speciālisti. Nav gadījies dzirdēt, ka rajona vai pagastu pašvaldības aicinātu rīkot konkursu par labāko tautas namu, veiksmīgāko kultūras iestādes vadītāju. Varbūt derētu nominēt arī čaklāko bibliotekāru, muzeja izstādes iekārtotāju, publikas iecienītāko amatieraktieri, dejotāju?
Zinu, ka tūdaļ atradīsies oponenti, kuri iebildīs – jā, regulāri tiek rīkotas skates, ko vērtē arī pašu rajona speciālisti. Bet kas tās apmeklē? Lielākoties amatierkopu dalībnieku ģimenes locekļi un draugi, nevis plaša auditorija, kam arī būtu tiesības piedalīties oficiālā vērtēšanā. Turklāt skates ir noteikta posma rezumējums, bet darbs turpinās arī ikdienā. Un tam visvairāk trūkst vērtējuma un analīzes.
Tāpēc nereti rodas iespaids, ka entuziasti strādā sava prieka pēc, jo saikne ar sabiedrību ir gaužām niecīga. Publikai nav stimula salīdzināt, izteikt viedokļus. Zinu dažus lauku kultūras namus, kur radošas idejas dzirkstīt dzirkstī. Esmu informēta par pagasta bibliotēku rīkotajām aktivitātēm, kas nudien neatpaliek no nopietnāko interešu klubu piedāvājumiem. Sarīkojumu apmeklētāji nav nemaz tik inerti. Daudzi lauku ļaudis ir stāstījuši par emocionālo saviļņojumu, kas gūts vietējo kopu koncertos, izrādēs. Kur viss paliek? Gluži vienkārši izplēn, jo skatītājs labākajā gadījumā savu viedokli var izteikt laikrakstam adresētā vēstulītē.
Man šķiet, ka nav jāgaida tikai sveši kultūras darba vērtētāji. Jāmācās spriest pašiem. Tikai domu apmaiņā pa īstam atklāsies publikas vēlmes, intereses un līdz ar to arī kultūras iestādes vai amatierkopas veikuma kvalitāte.
