«Grāmata ir izcils cilvēka gara darbs,» par to ir pārliecināta baušķeniece Mudīte Strazdiņa. Jau no piecu gadu vecuma viņas uzticama draudzene ir grāmata.
«Grāmata ir izcils cilvēka gara darbs,» par to ir pārliecināta baušķeniece Mudīte Strazdiņa. Jau no piecu gadu vecuma viņas uzticama draudzene ir grāmata.
Sāk ar zoologa darbiem
Pirmā īstā iepazīšanās ar grāmatu Mudītei bijusi, kad lasījusi vācu zoologa Alfrēda Brēma daudzsējumu izdevumus «Dzīvnieku valsts». Tas bijis tikai sākums, jo Mudīte vēlējusies atklāt savdabīgumu arī literātu darbos. Toreiz literatūras skolotāja ieteikusi doties uz veikalu un iegādāties Ojāra Vācieša pirmo dzejas krājumu «Tālu ceļu vējš». Šī arī bijusi Mudītes pirmā grāmata, ko pati nopirkusi. Bieži pārlasot dzejas rindas, Mudīte tās zinājusi no galvas. Humora dzirksti un vieglumu bērnu literatūras darbos viņa pa īstam sajutusi, kad, gatavojoties eksāmenam, pārlapojusi neskaitāmi daudz grāmatu. Jāņa Jaunsudrabiņa darbu vienkāršā un reizē tik iespaidīgā valoda viņu pilnīgi nobūrusi.
Grāmatām sava kārtība
Ikdienā Mudīte kopā ar dzīvesbiedru Gaismoni regulāri pārskatot laikrakstā «Diena» publicēto jauno grāmatu topu, noteikti iepazīstoties ar žurnālu «Karogs». Abi vienojas, kuru lasāmgabalu vajadzētu izlasīt, un divatā dodas uz bibliotēku. Mudīte saka jaukus vārdus par bibliotekāri Elitu Dūmiņu, ar kuru vienmēr varot dalīties pārdomās par izlasīto.
Lai savā plašajā grāmatu klāstā neapjuktu, viņa esot izveidojusi noteiktu kārtību. Vienā plaukta daļā vācu, otrā ziemeļnieku, krievu, latviešu, kā arī bērnu un cita literatūra. Lai arī Mudītei ir bagātīgs grāmatu krājums, viņu sajūsmina ikviena draugu dāvināta jauna lasāmviela. Daudzās grāmatās ir rakstnieku un dzejnieku autogrāfi, jo agrāk ar literātiem Mudīte tikusies Mākslas darbinieku namā Rīgā. Taču ar nevienu talantu nopietnas diskusijas neesot raisījusi.
Apkopo atziņas
Tā kā Mudītei jāseko līdzi jauniem izdevumiem, agrāk iepazītos darbus iznākot retāk pārlasīt. Tomēr angļu rakstnieka Džeralda Darela darbiem nākoties pievērsties biežāk. Dž. Darela, T. Heijerdāla un M. Vētras sacerējumos Mudīte apbrīno izteiksmes veidu, spēju ar labu humoru raudzīties notiekošajā.
«Esmu ievērojusi, ka jaunizdotajos darbos bieži ir uzsvērta vardarbība pret bērniem. Patiesi cienu Artura Heilija spraigos detektīvžanra romānus,» saka Mudīte.
Grāmatās izlasītajām atziņām viņa atrod pielietojumu. Ja lasot tuva šķitusi kāda izteiktā doma, tūlīt to ierakstot citātu kladē, to jau sakrājies daudz. «Apbrīnoju katru Ā. Elksnes pausto atziņu,» bilst Mudīte Strazdiņa. Imants Ziedonis gan neesot viņas dzejnieks. Kad iznācis pirmais epifāniju krājums, viņa apbrīnojusi savdabīgo izteiksmes veidu. Kāda paziņa Mudīti centusies pārliecināt, ka Ziedonim raksturīga «domu streipuļošana». Iedziļinājusies otrā epifāniju grāmatā, arī Mudīte tam piekritusi.
Konkrētu grāmatu katrā vecuma posmā viņa izpratusi citādāk. Jaunībā, lasot M. Mičelas «Vējiem līdzi», jūsmojusi par mīlestību. Taču pēc daudziem gadiem sapratusi, cik daudz nelaimīgu cilvēku atklāts šajā romānā.
Strazdiņu ģimenes dzīves uztveri bagātina literatūra, un Mudīte ar katru sarunas biedru par lasīto labprāt filosofē.
