Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Uzņēmums “Kasmo” ražo bērnu mēbeles un darbaspēku atrod Misas ciemā

25. septembrī, piekto jubilejas gadu atzīmēja bērnu mēbeļu ražotāja SIA «Kasmo». Uzņēmums reģistrēts 2018. gadā un tagad pilnvērtīgi darbojas Vecumnieku pagasta Misas ciemā, un jau otro gadu ir starp Bauskas novada konkursa «Uzņēmēju gada balva» nominantiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Uzņēmēju konkursā šogad SIA «Kasmo» bija ieteikta nominācijā «Uz sociālām vērtībām balstīts uzņēmums», bet par uzvarētāju tika atzīta a/s «Balticovo». SIA «Kasmo» tika godināta par palīdzību Ukrai-
nai, saka uzņēmuma valdes loceklis Kaspars Naglis. Jāuzsver, ka uzņēmums ir arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatora dalībnieks un iesaistās pasākumos, daloties savā pieredzē ar uzņēmējiem, kas tikai sāk darbu.

Lēto laminātu «atēdušies»
Sākumā bija ideja kļūt par uzņēmēju, atzīst Kaspars Naglis. Atlika izvēlēties, ko tieši ražot, un, veicot tirgus analīzi, izvēle krita uz bērnu mēbelēm. Savukārt par partneri uzrunāja Modri Lesničenoku, un viņš piekrita. Sākumā ražošanu plānoja Salaspilī, bet tad atrada labu vietu Misā, iegādājoties bijušās ēdnīcas telpu. Paši smaida, ka tagad ēdnīcā vairs paēst nevarot, bet turpat blakus labi gatavojot, un Misas ciemā varot garšīgi paēst.
Ražošanā uzņēmums pārsvarā izmanto bērza saplāksni. «Bērza sa-plāksnis ir stingrāks nekā skaidu plāksne, labāk padodas apstrādei, kad frēzē. Tas ir saturīgs, iedod formu, jo nav tikai taisnas detaļas. Mums mēbeļu dizains vairāk paredzēts bērniem. Ir dažādas formas, izliekumi, un finieris ir viens no labākajiem materiāliem, pašiem arī patīk – bērza saplāksnis ir dabiskāks, rokām patīkamāks, tuvāk dabai, draudzīgāks. Kad tu uz to skaties, redzi pievienoto vērtību. Jā, saplāksnis ir dārgāks, bet ir izjūta, ka visi esam lēto laminātu «atēdušies». Kad izej tam visam cauri, saproti, ka labāk uztaisīt no finiera. Arī mājās vienīgais, kas ir citu materiālu, ir mēbeles durtiņas virtuvē. Viss pārējais ir masīvkoka. Arī kāpnēm karkass no finiera, no ozola masīvkoka pakāpieni. Ja pašam ir galdniecība, var gatavot ar savām rokām. Kad pats lieto, zini, kāds tas ir, un nešaubies par kvalitāti,» pauž M. Lesničenoks.

Sezonāls bizness
Sākums šajā biznesā iznācis diezgan smags – abi paralēli strādāja citos uzņēmumos, ieguldīja ražošanā un sākumā pat nevarēja atļauties sev algu. Ražotnes pārcelšana uz Misas ciemu pacēla darbību citā līmenī.
Negaidīti sanācis, ka gandrīz visus strādājošos izdevies atrast turpat ciemā. Sākumā gan bija plānots vest darbiniekus no Salaspils uz Misu, bet salaspiliešiem apnicis braukāt un sameklējuši citu darbu, savukārt strādnieki atradušies turpat uz vietas. «Tos, kas atnāk, apmācām strādāt. Ir arī cilvēki, kas atgriezušies no ārzemēm un meklē darbu. Darbinieki mums ir skaitā no 16 līdz 20, atkarībā no sezonas,» situāciju raksturo K. Naglis. «Tas bija ļoti negaidīti, bet izrādījās, ka mēbeļu ražošana arī ir sezonāla – rudens un ziemas periodā pasūta vairāk, vasarā mazāk. Likās, ka mēbele ir mēbele, kāda starpība, bet tā tomēr ir sezonāla. Tad nu uz ziemas periodu vairāk darbinieku, kad ir aktīvāks laiks, uz vasaras sezonu mazāk,» stāsta M. Lesničenoks. Darbaspēka jomā sāpīgākais laiks esot mācību gada sākums. «Kā sāk bērnus laist uz bērnudārzu, tā daļa darbinieku ir ar slimības lapu,» atzīst K. Naglis.
Vasaras periodā piesaista arī skolēnus ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību. «Strādā dažādi – cits labāk, cits ne tik labi. Gadās dažādi, bet pārsvarā skolēni grib strādāt. Jāsaprot tikai, ka jaunieši nestrādās tik daudz, cik pieaugušie,» stāsta M. Lesničenoks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Bērza saplāksnis ir galvenais materiāls, no kura top SIA «Kasmo» mēbeles bērniem.
Foto no SIA «Kasmo» albuma.

Eksportē uz 30 valstīm
Pārdošanas jomā galvenais ir sadarbība ar tirgotājiem dažādās valstīs. «Produkciju sūtām uz vairāk nekā 30 valstīm. Uzņēmumā ir speciālists, kas strādā tieši ar eksportu. Cenšamies runāt tieši ar uzņēmējiem, kas ieņēmuši savu nišu konkrētās valstīs. Ar vienu Vācijas veikalu sarunas notika trīs gadus, un beidzot šogad ir izdevies sākt sadarbību – esam noslēguši līgumus. Šādas sarunas ir ilgs darbs, kur jāatmet viss nost, – aizspriedumi un kauns arī,» stāsta K. Naglis. «Šajā darbā galvenā sastāvdaļa ir «agresivitā-
te» – sūti, sūti un neatlaidīgi sūti informāciju,» atzīst M. Lesničenoks. «Tomēr reizē jāzina arī mērs – cik var uzspiest, lai nebūtu pretējā efekta,» smaidot bilst K. Naglis.
Uzņēmumam pašam ir interneta veikals, seko līdzi arī tam, kādas ir atsauksmes citos veikalos. «Ir jāseko līdzi interneta veikalam, lai būtu labas atsauksmes, jo uz to ļoti skatās. Lai gan reizēm gadās, ka ieraksta sliktu, kam ar mūsu darbu pat sakara nav. Ir bijis klients, kurš pats atzīst, ka kļūdījās pasūtot, bet ieliek sliktu atsauksmi,» stāsta M. Lesničenoks.

Sen – pirms nedēļas
Nākotnes vērtējumā pašlaik ir vairāk pozitīvā, bet vienalga uzņēmēji ir uzmanīgi. «Vismaz materiālu cenās nedaudz jūtama stabilitāte. Nevis kā bija – kā aizbrauc, tā cita cena. Prasām: «Kāpēc tāda?» Tur saka – jau sen nomainījās, jau nedēļu ir jaunā cena. Un tas skaitījās sen,» atceras M. Lesničenoks. Viņš gan atzīst – lai arī energoresursu cenas samazinājās, materiālu cenas nesaruka. Tā gan esot regulāra tendence – kā palielinās degvielas un elektrības cena, tā visas cenas pieaug un nesamazinās, lai arī pēc tam energoresursu cenas krīt.
Uztraukumu rada jautājums par iedzīvotāju pirktspēju. «Ir izjūta, ka nedaudz samazinājusies, bet to noteikti varēs pateikt pēc Ziemassvētkiem,» atzīst K. Naglis.

Nākamā – Zālīte
Uzņēmums savulaik ir piedalījies izstādēs ar zīmola «Family-scl» multifunkcionālām mēbelēm, kas vienlaikus pilda attīstošu rotaļlietu funkciju bērniem. Tomēr ar izstādēm neizraujas. «Sanāk tā, ka gatavojamies, doma ir, bet pienāk sezonas laiks un tad jau nespējam pat saražot to pašu, ko prasa esošie klienti. Savukārt izstāde jau ir zināmas izmaksas, bet mēs nevaram paspēt saražot tik, cik jau ir pieprasījums,» stāsta M. Lesničenoks. «Strādājot ar esošajiem klientiem un mēģinot atrast jaunus, nosedzam kapacitāti,» atzīst K. Naglis. Konkurence gan šajā tirgū esot ļoti pieaugusi – ražotāji jau ir vairāki, un konkurence tikai pieaug. Viegls bizness šajā nozarē nesanāk.
Tomēr pamazām plāno nākotnes attīstību, kur cer, ka palīdzēs arī valsts plāni. Nākamo ražotni plāno atvērt Iecavas pagasta Zālītes ciemā. K. Naglis cer, ka būs līdzīgi kā Misā, ka arī tur atradīs vietējos darbiniekus. «Ja iedos līdzīgu atalgojumu kā Rīgā iecavniekam vai baušķeniekam, tad jau arī viņi brauks strādāt,» uzskata M. Lesničenoks. Abi norāda, ka tuvākajā laikā sola asfaltētu brauktuvi gan līdz Zālītes ciemam, gan līdz Misai. «Ja būs asfalts, tad abos ciemos ir cerības uz lielāku attīstību un pieaugošu cilvēku skaitu. Arī pašiem būs vieg-lāk izbraukāt no Salaspils,» pauž M. Lesničenoks. ◆

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
SIA «Kasmo» vadītāji Modris Lesničenoks (no kreisās) un Kaspars Naglis savā pieredzē dalās arī ar jaunajiem uzņēmējiem.
Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (5)

  1. Kādi materiāli? Bērniem nekaitīgi? Kādi ir konkrēto pielietoto plātņu materiālu, krāsu, līmes, laku, plastmasu kaitīgo izgarojumu līmeņi ciparos? Likumi un standartu normas attiecībā uz skolas un bērnu mēbelēm, tiek ievēroti? Kas to apliecina? Kādas iestādes ir pārbaudījušas nekaitīguma jautājumu un ko ir secinājušas?

    1
    5
  2. Tipiskais Latvietis kam jāizgāž sava žūlts! Tā vietā lai priecātos,ka tik mazā ciemā kaut kas notiek un cilvēkiem ir darbs,ka nestāv tukšas ēkas un nepūst labāk ir nobērt ar savām kakām!Ar sevi dzīvē neapmierināts cilvēks. Diez kapēc nekaitē sia “Agaris”? Cilvēkiem dzīvokļos un uz balkoniem birst kūdra,cik tas ir sanitāri un veselīgi? Ir citi ciemi Latvijā,kur cilvēkiem jāpacieš sliktākas lietas no rūpnīcām,fermām. Šaubos,ka kāda iestāde var pastāvēt bez atļaujām un pārbaudēm! Viens no iemesliem kapēc Latvijā ir grūti pastāvēt uzņēmumam,mūsu vienmēr neapmierināto cilvēku dēļ kas vienmēr redz tikai sliktu!

    10
  3. Ļoti daudzi, tai skaitā pārbaudītāji, vecāki, skolotāji, direktori, tirgotāji nezina, ka attiecībā uz bērnu precēm ir īpašas prasības preču nekaitīgumam un drošībai, ko nosaka Latvijas likumdošana. Tātad vienkāršs, korekts un loģisks jautājums, kas nav kaut kāda tur žults. Jāpiezīmē, ka kūdra ir dabisks produkts un bērnu mēbelēm konkrētajā ražotnē nepievieno kūdru, bet gan ķīmiskus produktus. Vai ir citādi?

  4. Zinot, ka bērnu precēm jābūt labaratoriski pārbaudītām un sertificētām, diez vai kā minēts šajā rakstā tās varētu pārdot uz tik daudz Eiropas valstīm kurā lielākā daļa ir ar augstām prasībām, un katra teikuma galā ir jābūt dokumentam un sertifikātam. Prieks ka tādā ciemā vispār ir darbs cilvēkiem.

  5. Nedomāju gan ka tur būtu ķīmiski produkti pievienoti! Katru dienu sanāk iet garām un neko ķīmisku neredzu un nejūtu. Šķiet Jums ir konkrēts naids tieši pret šo uzņēmumu! Vai esat iegādājies/iegādājusies mēbeli un pēc tā spriežat? Vai no kā rodas Jūsu loģika “bez lirikas”? Vai esat pārbaudijis galdu pie kā ēdat vakariņas,matraci uz kā guļat? Vai tur nekā ķīmiska nau? Šķiet ikea,ķīnā un t.t pirktas mēbeles tiek ražotas savādāk un no cita materiāla. Rodas jautājums vai plastmasas bērnu mēbeles ir drošākas? Nedomāju gan.. Runājot par kūdru,izlasiet lūdzu vēlreiz iepriekšējo komentāru. Jūsu komentāri skan kā nepamatoti uzbraucieni.
    Paldies firmai kas dod cilvēkiem darbu,sadarbojas ar skolu izglītojot bērnus un paldies par dāvanu bērnu dārzam! Pirms noniecinat,padomājat par plusiem. Izkāpjat no savas 2m domāšanas plašākā līmenī.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.