Latvijas sabiedrības aktīvākā daļa ir sievietes, taču dzīvi «grožos tur» vīrieši. Viņu ietekme nepārprotami jūtama politisku lēmumu pieņemšanā un komercdarbības rosināšanā.
Latvijas sabiedrības aktīvākā daļa ir sievietes, taču dzīvi «grožos tur» vīrieši. Viņu ietekme nepārprotami jūtama politisku lēmumu pieņemšanā un komercdarbības rosināšanā. Šim uzskatam nopietns pamatojums tika rasts žurnālistu mācību seminārā Liepājā.
Pagājušās nedēļas nogalē nacionālo un reģionālo preses izdevumu, radio un televīzijas 30 žurnālistes diskutēja par dzimumu līdztiesību un veselības jautājumiem. Vēlmi piedalīties seminārā nebija izteicis neviens kolēģis. «Sievietes sargā pavardu, bet vīrieši medī mamutus. Civilizācijas sākotnes modelis nemainās,» situāciju asprātīgi raksturoja Latvijas Ģimenes centra psihologs Arnolds Cerbulis.
Varētu šķist, ka 30 dāmas, izmantojot pretējā dzimuma klātbūtnes trūkumu, ļāva vaļu radikālu feministisku viedokļu izteikšanai. Nekā tamlīdzīga! Lai nu kas, bet feminisms Latvijas sievietes apdraud vismazāk. Antropoloģe Aivita Putniņa uzskata, ka padomju laikā mūsu valsts sievietes pārpārēm izbaudījušas visu patstāvīgās dzīves negatīvo pieredzi. Sieviete – pelnītāja, bērnu audzinātāja, ģimenes vienotāja vienā personā.
Kas tad noticis ar mūsu vīriešiem? Ekonomisko un politisko pārmaiņu laiks arī viņiem radījis simtiem jaunu pašapliecināšanās iespēju. Patiesībā situācija ir daudz sarežģītāka. Vīrieši daudz grūtāk pielāgojas pārmaiņām un ir uzņēmīgāki pret stresu.
Politoloģe Žanete Ozoliņa secina, ka Latvijas darbspējīgo vīriešu vairākums vecumā no 35 līdz 55 gadiem veido iedzīvotāju grupu, kas vāji pielāgojusies jaunai situācijai sabiedrībā. Viņi nav spējuši iekļauties dinamiskajā dzīves ritmā un kļuvuši par pasīviem vērotājiem. Šajās ģimenēs noteicēja ir sieviete, kura izmisīgi cenšas visu vērst par labu. Vīrieši savu pasivitāti sāpīgi pārdzīvo. Tradicionāli kultivētie stereotipi, ka vīrietim vienmēr jābūt stipram un visuvarošam, nepieļauj izjūtu ārējas izpausmes. Tāpēc diskomforts parādās šķietami neadekvātā rīcībā – alkoholismā, apātijā, jaunu partneru meklēšanā.
Statistika atklāj vēl kādu svarīgu lietu. Vīriešu pārsvars Latvijā nodarbināts mazkvalificētās profesijās, kas pierāda atšķirības abu dzimumu izglītības pakāpēs. Varētu minēt vēl daudz faktu, kas raksturo situāciju valstī un atklāj sarežģītu problēmu loku. Risinot dzimumu līdztiesības jautājumus, diskusijās būtu aktīvi jāpiedalās abām ieinteresētajām pusēm, tāpēc jau 16. aprīlī Latvijas Brīvdabas muzejā notiks «Vīriešu saruna par vīriešiem», kurā iesaistīsies sabiedrībā populāras personas. Diskusija kļūs par prologu Latvijas Reproduktīvās veselības kampaņai, ko atbalsta ANO Iedzīvotāju fonds. Kampaņas rīkotāji uzsver, ka vīriešu sarunu tradīciju nodibinājuši baušķenieki, sākot organizēt Tēvu konferences. Tātad – aicināsim vīriešus atgriezties no «mamutu medībām» un nebaidīties kļūt atvērtākiem. Tā būs labāk visiem.
