Par to, ka vainadziņš piestāv arī četrdesmit gados, varēja pārliecināties Tautas deju ansambļa «Jandāls» un draugu koncertā Bauskas tautas namā sestdien, 7. aprīlī.
Par to, ka vainadziņš piestāv arī četrdesmit gados, varēja pārliecināties Tautas deju ansambļa «Jandāls» un draugu koncertā Bauskas tautas namā sestdien, 7. aprīlī.
Tas bija Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) Deju fakultātes absolventu Tamāras Ļisovcovas, «Jandāla» vadītājas, un ansambļa dejotājas Liesmas Rīnas diplomdarbs – pārskats par piecos mācību gados gūto – un veltījums «Jandālam» četrdesmit gadu jubilejā.
Līdz kopīgajam eksāmenam diplomandes nokļuvušas pa nedaudz atšķirīgiem ceļiem, taču sākums abām rodams Vecsaules pagasta Ozolainē. Atceroties nākas padomāt, no kuras klases sākušas dancot tautiskās dejas. Par savu pirmo skolotāju viņas uzskata Ligitu Zeiboti «Jandālā». Tamāru mamma virzījusi uz praktiskāku specialitāti, bet meitene aizgājusi uz Kultūras darbinieku tehnikumu, tagad – Latvijas Kultūras skola.
«Ļoti labs sastāvs, pamatā manis pašas izaudzināti bērni, kuri ar deju saauguši,» tā par pašreizējo «Jandāla» paaudzi saka Tamāra. Līdztekus «Jandālam» viņa vada vairākas deju kopas Vecsaules pamatskolā un Pilsrundāles vidusskolā.
Liesmai Rīnai nācies savas intereses pakļaut darbam muitā, bet «sirds pieder dejai».
Sarīkojuma scenāriju profesionāli bija veidojusi rundāliete Lilita Lauskiniece, iesaistot bērnu radošā teātra studiju «Savējie». Programmā bija iekļauts arī «Jandāla» ilggadējās vadītājas Birutas Hegenbartes vadītās vidējās paaudzes deju kopas «Biguļi» priekšnesums. Deju vainadziņu vīt vēl palīdzēja L. Zeibotes vadītā «Mēmele», Tamāras skolnieces, Latvijas Kultūras skolas audzēknes, Kitijas Vīgupas dejotāji no Bauskas Kristīgās pamatskolas, kā arī diplomandes Tamāras Ļisovcovas dancotāji no Vecsaules pamatskolas 7. – 9. klases.
Zālē bija neparasti daudz jauniešu, uz skatuves – azarts un daile. Koncerts izskanēja kā raits, tematiski saistīts dejas teātris labā izpildījumā. Pirmajā daļā teicēji, paši līdzdarbojoties, deju virtenes sēja ar šķelmīgām un nedaudz piparotām tautasdziesmām. Reizēm gan traucēja pārāk skaļais mūzikas ieraksts, piemēram, dejā «Pūt, vējiņi!» I. Kalniņa brīnišķīgā melodija. Skaļums attaisnojās koncerta otrajā daļā, kuras ieceri varēja tulkot kā gaismas un tumsas cīņu pašam sevī. No abu topošo bakalauru horeogrāfijas vienpadsmit «numuriem» nebūt neatpalika Tamāras skolnieces Kitijas darbs Bauskas Kristīgās pamatskolas audzēkņu priekšnesumā un arī izpelnījās skatītāju ovācijas.
Sarīkojuma moto paustā intriga «Es noviju vainadzi- ņu/ Simtu puķu trīsdesmit…» un turpinājums «Kas uzreiz atminēs,/ Lai ņem manu vainadziņu» tomēr netika atklāta, un vainadziņš palika nenoņemts…
Arī RPIVA pasniedzējām, kas vēroja diplomandu veikumu, koncerts ir paticis un novērtēts atzinīgi.
