Mediju pārstāvjus uz preses konferenci «Administratīvi teritoriālās reformas modelis: ieguvumi un problēmas» 18. aprīlī aicināja īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš.
Mediju pārstāvjus uz preses konferenci «Administratīvi teritoriālās reformas modelis: ieguvumi un problēmas» 18. aprīlī aicināja īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš.
Tajā piedalījās Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš, Līvānu novada vadītājs Visvaldis Gercāns, Talsu pārstāvis Māris Ārbergs, Kandavas nova- da vadītājs Dainis Rozenfelds, kā arī Arvīds Pīlēģis, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks, un Ēriks Zunda, SIA «Sigma serviss» direktors.
Raksturojot pašreizējo situāciju laukos un pašvaldībās, ministrs teica, ka sabiedrība sēž upes krastā un gaida, kad aiztecēs ūdens. Līdz šim pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, viņaprāt, ir muļļāta, tās termiņi ir pārcelti, un nu pienācis kritiskais brīdis rīkoties.
«Novadu pieredzē» dalījās V. Gercāns, M. Ārbergs un D. Rozenfelds. Viņi uzsvēra, ka pēc pašvaldību apvienošanās situācija tajās ir krietni uzlabojusies.
102 novadi – skiču projekts
Reformas projekts jeb skiču modelis paredz izveidot 102 novadus, pašlaik ir 552 pašvaldības. Ir izstrādāti īpaši kritēriji, kuri nosaka iespējamo pašvaldību skaitu. Reformas mērķis – izveidot attīstīties spējīgas, demokrātiskas vietējās pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Mediju pārstāvji tika iepazīstināti ar situāciju pašvaldībās. Izvērtējot sniegto informāciju, varēja secināt – jo lielāks iedzīvotāju skaits pašvaldībās, jo tās veic lielāku sev paredzēto funkciju apjomu, jo lielāks iedzīvotāju skaits pašvaldībā, jo mazāki uz vienu iedzīvotāju izdevumi pašvaldību varas un pārvaldes institūcijām.
Pastāv vēl otrs variants jeb 33 pašvaldību projekts, taču pirmajam jeb 102 novadu idejai jūtams lielāks atbalsts un tas šķiet pamatotāks.
Situācija ir kritiskāka
Reformas nepieciešamība tika pamatota ar izpēti, kura veikta visos 26 Latvijas rajonos.
Izpētes rezultātā radušies šādi secinājumi – situācija mazajās pašvaldībās ir kritiskāka, nekā bija domāts, reforma nav atliekama.
Plašāks materiāls par administratīvi teritoriālo reformu tiks sniegts 2. maija numurā, lappusē «Pašvaldībās aktuālais».