Cik liela ir iespēja, ka jaunā paaudze pēc skološanās atgriezīsies dzimtajā pagastā? Šis jautājums ir aktuāls visās pašvaldībās, arī Bārbelē.
Cik liela ir iespēja, ka jaunā paaudze pēc skološanās atgriezīsies dzimtajā pagastā?
Šis jautājums ir aktuāls visās pašvaldībās, arī Bārbelē.
«Bauskas Dzīve» iztaujāja vairākus jaunos bārbeliešus par viņu nākotnes nodomiem.
Ieva Meņģele mācās Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā par biroja darba organizatori, Andis Sekste Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikumā skolojas par pavāru – konditora palīgu un mājturības skolotāju, Vita Troškina mācās Aizkraukles arodvidusskolā par apdares darbu strādnieci, Anita Auziņa ir studente Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē.
Kādi ir tavi nākotnes plāni pēc izglītības un profesijas iegūšanas?
Ieva: – Es vēlētos turpināt mācīties ekonomiku un iegūt augstāko izglītību.
Vita: – Ja būs iespējas, turpināšu mācīties un strādāšu.
Andis: – Es esmu pārliecināts, ka strādāšu.
Vai pēc skološanās atgriezīsities dzīvot Bārbelē?
Anita: – Nezinu, grūti pateikt. Varbūt, iespējams…
Ieva: – Nākotnē nedomāju dzīvot Bārbelē, jo ar manu izglītību šeit nav perspektīvas strādāt un nopelnīt, vienīgi tad, ja notiktu brīnumi.
Kas būtu jāmaina un jādara Bārbelē, lai jaunieši tomēr atgrieztos?
Anita: – Iedzīvotāji Gaismā (apdzīvota vieta pagastā) ir atstumtie, tādi kā vienpaši. Tur kultūras dzīve vispār nepastāv. Vajadzētu atjaunot klubu un rīkoties, izveidot tādu kā kultūras centru. Senāk te arī bijušas balles, kino…
Andis: – Vajag sporta zāli, vairāk rekreācijas vietu un atpūtas pasākumu, kurus visiem būtu iespēja apmeklēt un labi pavadīt laiku.
Ieva: – Es ieteiktu sakopt ēkas un apkārtni, domāt par ekoloģisko problēmu risināšanu. Jāuzstāda attīrīšanas iekārtas kokogļu ražotnē, lai laukos būt tīrs gaiss.
Vita: – Es vēlētos paplašināt Bārbeles saimniecisko attīstību. Vajadzētu izveidot kādas firmas filiāles, atrast investorus, rīkot pasākumus, kuros pagasts varētu nopelnīt.
Vai ticat, ka Bārbelē dzīves apstākļi uzlabosies?
Anita: – Es tomēr ceru, ka viss būs labi un jauki, cilvēki strādās un būs laimīgi. Uz visu jāskatās optimistiski!
Ieva: – Perspektīvas pagasta attīstībā varēs vienmēr atrast, – vajag tikai rakt, bet šoreiz ar pareizo lāpstu. Jāatrod pareizais veids, kā visu panākt. Jādzīvo sev un pagastam.
Vita: – Es Bārbeles nākotni redzu gaiši zilā – cerību – krāsā. Cerībā, ka kaut kas uzlabosies.
Cerība – muļķa mierinājums un gudrā patvērums, abi vajadzīgi katram cilvēkam, lai dzīvotu. Bet, kas notiks Bārbelē, to rādīs laiks.
R. ŪDRE, bārbeliete, Natālijas Draudziņas ģimnāzijas 12. klases skolniece
