Pēdējā laikā arvien vairāk tiek rakti dīķi. Ūdeni izmanto dārzu laistīšanai, lai sakoptu un izdaiļotu apkārtni, kā arī lai nodrošinātu zemnieku saimniecības un individuālās mājas ar ūdenstilpēm ugunsgrēku gadījumos.
Pēdējā laikā arvien vairāk tiek rakti dīķi.
Ūdeni izmanto dārzu laistīšanai, lai sakoptu un izdaiļotu apkārtni, kā arī lai nodrošinātu zemnieku saimniecības un individuālās mājas ar ūdenstilpēm ugunsgrēku gadījumos. Dažreiz dīķus rok komerciālos nolūkos, lai izstrādāto materiālu pārdotu. Veicot šos darbus, atsevišķos gadījumos ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Skaidro Jelgavas reģionālās vides pārvaldes zemes dzīļu vecākā inspektore Silvija Rozīte.
– 2000. gada 1. oktobrī stājušies spēkā likuma «Par dabas resursu nodokli» Ministru kabineta noteikumi nr. 356. Tajos norādīts, ka par dabas resursu ieguvi, veicot pazemes un virszemes būvju celtniecību (dziļāk par pieciem metriem), rokot dīķus un citas ūdenstilpes, kā arī tīrot un padziļinot ūdensteču un ūdenstilpju gultnes, atsevišķos gadījumos jāmaksā dabas resursu nodoklis. Nodoklis jāmaksā, kad izrakto materiālu pārdod vai kā samaksu par dīķa izrakšanu atdod izstrādāto derīgo izrakteni. Šajā gadījumā Reģionālajā vides pārvaldē jāsaņem atļauja. Ir noteiktas dabas resursu likmes: par mālsmilts izstrādi – 0,01 lats par kubikmetru; par smilts izstrādi – 0,05 lati par kubikmetru; par grants izstrādi – 0,10 latu par kubikmetru.
Reģionālā vides pārvalde stingri kontrolēs dīķu rakšanu, gultņu pārtīrīšanu. Likuma pārkāpuma gadījumos īpašnieku var saukt pie administratīvās atbildības.
Dabas resursu lietošanas atļaujas Bauskas rajonā izsniedz Jelgavas reģionālā vides pārvalde. Konsultācijas par dīķu rakšanu var saņemt Jelgavā, Reģionālajā vides pārvaldē, papildinformācija pa telefonu 30-26350.
