Klientu vidū pieaug pozitīvs vērtējums sociālajiem dienestiem

Lai paaugstinātu pašvaldību sociālo dienestu darba efektivitāti un arī nodrošinātu atbalsta pasākumus sociālo dienestu sociālajiem darbiniekiem, Labklājības ministrija 2015. gadā sāka īstenot projektu “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”. Lai secinātu, kādas izmaiņas vairāku gadu laikā novērotas, ir veikti izvērtējumi. Šodien aplūkoti to rezultāti, ziņo ReTv.

Pirms sešiem gadiem uzsākts pētījums par sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darba efektivitāti. Šogad veikts otrais izvērtējums, lai salīdzinātu, kāds ir attīstības process sociālo dienestu darbības laikā, kas mainījies un ko, iespējams, nepieciešams uzlabot. “Mēs vērtējām gan šajā projektā īstenoto pasākumu ietekmi uz sociālā darba praksi pašvaldībās, gan speciālistu slodzi pašvaldībās. Tas ir ļoti smags jautājums. Un kopumā sociālā personālresursa jautājums ir sarežģīts. Tālāk veicām gan Latvijas iedzīvotāju, gan sociālo dienestu klientu aptaujas par to, kā vērtē sociālo dienestu darbu – gan no plašākas sabiedrības viedokļa, tātad, tie, kuri nesaņem sociālā dienesta pakalpojumu, bet vienkārši zina, ka ir tāds sociālais dienests, gan tie, kuri tiešām iet un saņem šos te pakalpojumus,” saka socioloģe, nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” valdes locekle Inese Šūpule.

Vērtēts arī, kā attīstās dažāda starpdisciplināra sadarbība, jo pirmajā izvērtējumā, kas veikts 2017. gadā, tieši dažādu institūciju sadarbība tika definēta kā problēma. Tāpat ņemti vērā arī faktori, kas ietemējuši sociālo dienestu darbu – dministratīvi teritoriālā reforma, pandēmija, karš Ukrainā.

Šūpule: “No sociālo dienestu klientu aptaujas un no iedzīvotāju aptaujas vēlētos tiešām uzsvērt to, ka šī te salīdzinošā pieeja ļauj redzēt, ka, neskatoties uz šiem sarežģītajiem izaicinājumiem, kas bija Covid-19, karš Ukrainā un tā tālāk, klientu vidū ir pieaudzis pozitīvais novērtējums par sociālajiem dienestiem. Tie, kuri patiešām saņem šos pakalpojumus, viņu vērtējums ir paaugstinājies daudzos aspektos. Tāpat arī iedzīvotāju vidū interesanti ir tas, ka tieši sociālo dienestu iesaistes dēļ Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanā un šīs te ciešās sadarbības, kad iedzīvotāji sadarbojas ar sociālajiem dienestiem pašvaldībās, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem, tiešām ceļ izpratni par to, ko sociālais dienests dara.”

Pētniece, balstoties uz aptaujas rezultātiem no sociālo dienestu klientiem, norāda, ka sociālajiem dienestiem būtu jāpiedomā pie konfidencialitātes nodrošināšanas, jo tieši par šo jautājumu bažījušies aptaujas dalībnieki, kuri izmanto sociālo dienestu pakalpojumus.

Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska norāda, ka pašvaldību sociālo dienestu darba efektivitātes paaugstināšana un arī profesionālā pilnveide ir vieni no būtiskākajiem mērķiem projekta īstenošanā.

“Šī projekta tiešām lielie pasākumi – profesionālās kompetences pilnveide –, tad otrs ļoti liels pasākums, ko ietver šis projekts, ir dažādu metodiku izstrāde. Tas gan ir mērķēts uz sociālo darbu, tātad – sociālais darbs ar dažādām mērķu grupām. Droši vien vēl pēc gadiem tā ietekme būs vēl ilgākā laika posmā, jo, lai mēs mainītu un pieņemtu kādas jaunas zināšanas, ieviestu praksē, tas nenotiek tā ļoti ātri, tas ir pakāpeniski.” 

Labklājības ministrijā norāda, šis projekts noslēgsies šī gada decembrī. Lai stiprinātu un turpinātu atbalstīt sociālā darba jomu, plānots jauns projekts, kas noslēgsies 2028. gadā.