Bauskas pils muzejs kā vienu no galvenajiem šīs sezonas sarīkojumiem piedāvā Senās mūzikas festivālu.
Bauskas pils muzejs kā vienu no galvenajiem šīs sezonas sarīkojumiem piedāvā Senās mūzikas festivālu.
Tas risināsies 21. jūlijā un apmeklētājiem sola daudz interesanta. Landtāga zālē būs četri viesu mākslinieku koncerti un viens, kurā ar īpaši sagatavotu programmu aicināti uzstāties Bauskas mūzikas skolas audzēkņi. «Tā ir mūsu senlolota iecere – iesaistīt šajā festivālā vietējos māksliniekus,» stāsta muzeja speciāliste Taiga Skane. «Gandrīz visās Latvijas nelielajās pilsētās valda tāds kā mazpilsētas komplekss, kurš jāpārvar. Mūsu mākslinieki var izveidot un kvalitatīvi pasniegt bagātīgu koncertprogrammu. Mēs esam mazpilsētas iedzīvotāji un arī esam īpaši. Tādai jābūt mazpilsētas ļaužu dzīves devīzei.» Koncertus translēs pils pagalmā, te tiks rīkotas dažādas spēles un rotaļas viduslaiku garā, vakarā pagalmā iecerēta neliela balle. Pareizāk gan tās būtu nosaukt par zemnieku dejām, jo cilvēki dejos nevis koncertā, bet paši savam priekam.
Diemžēl pils pagalmā vairs nevar rīkot plašus masu pasākumus. Pils mūri ir avārijas situācijā, nevar garantēt, lai kāds ķieģelis neuzkrīt apmeklētājiem uz galvas. Stāstījums par pils bēdīgo stāvokli iekļauts šīs vasaras jauno piedāvājumu klāstā. Ekskursanti iepazīsies ar pils rekonstrukcijas darbu gaitu. Izstrādāts projekts rietumu ieejas un dienvidu sienas torņa konservācijai. Apmeklētāji varēs vērot sienas konservācijas procesu, skatīt, cik šis darbs ir grūts un rūpīgi veicams. Muzeja darbinieki stāstīs par materiālu saderību, īpašām pildvielām, kādas izmanto konservācijā. «Redzot darbu sarežģītību, cilvēkos vajadzētu rasties lielākai cieņai pret vēstures pieminekļiem. Tas varbūt ļaus atdarīt arī kāda naudas devēja maciņu,» cer T. Skane.
Pagājušajā sezonā Bauskas pils muzeju apmeklēja 24 tūkstoši interesentu. Divarpus tūkstoši no tiem bijuši Bauskas un rajona iedzīvotāji. Muzeja direktors Māris Skanis šo uzskata par labu rādītāju, jo mūsējos apsteiguši vien Cēsu, Minhauzena, Tukuma un Ventspils brīvdabas muzejs. Divpadsmit zālēs izvietotā ekspozīcija stāsta par pils vēsturi, izpētes un restaurācijas darbiem.
Ievērojot auditorijas vēlmes, muzeja gidi var vēstīt jocīgus, pat neticamus stāstus, teikas. Leģendām apvīti un saistoši nostāsti par savulaik pilī dzīvojušām reālām personām: aklo Valentīnu, Murzu. Interesentiem ir iespēja padziļināti iepazīties ar arhīva materiāliem. Tajos apkopoti muzeja darbinieku pētījumi, ir neliela 15., 17. gadsimta literatūras bibliotēka. Kartotēkā skatāmas personu, notikumu kartītes, ziņas par muzeja krājumiem, arheoloģiskajiem pētījumiem, uzmērījumiem. Ja šī informācija paredzēta publicēšanai, tad par autortiesībām un samaksu jāslēdz līgums ar muzeju.
