Atbild Francs Fišlers, Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs: «Neatkarīgi no tā, kāda lauksaimniecības politika tiek piemērota, virzība uz lielāku saimniecību veidošanos ir vispārēja tendence».
Atbild Francs Fišlers, Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs:
«Neatkarīgi no tā, kāda lauksaimniecības politika tiek piemērota, virzība uz lielāku saimniecību veidošanos ir vispārēja tendence. Kopējā lauksaimniecības politika (KPL) ir palīdzējusi saglabāt mazās un ģimenes fermas. Lai līdzsvarotu lielo saimniecību ekonomiskās priekšrocības, mēs «Agenda 2000»* ietvaros esam ieviesuši «modulāciju» – esam devuši dalībvalstīm tiesības samazināt tiešos maksājumus lielajām saimniecībām par 20 procentiem un tiesības tos izmantot lauku attīstības papildu pasākumiem. Tāpēc nevietā ir dalībvalstu žēlošanās par Briseli, kura spēcīgi subsidējot «lielos puikas», kad tās pašas ļoti negribīgi mēģina pielietot šo modulācijas iespēju.
KPL veicinot «neveselīgi industrializēto» produkciju?
Pēdējā desmitgadē krietni samazināti stimuli fermeriem ražot arvien vairāk. Garantētās cenas fermeriem galvenajos produkcijas veidos ir samazinātas par 35 procentiem. Šodien 70 procentu no lauksaimniecības budžeta fermeri saņem tieši, bet 1991. gadā 90 procentu no budžeta tika novirzīts produktu iepirkšanai intervencē un eksporta subsīdijām.
Tā nebija Eiropas Komisija, kas lopkopjiem uzspieda gaļas un kaulu miltu izbarošanu liellopiem. 1994. gadā mēs ieteicām pārtraukt šo izbarošanu. Kāda veida lopbarību izmantot – tas ir biznesa lēmums, nevis ES uztiepts lēmums, bet… līdz tam brīdim, kamēr tas neskar patērētāju drošību.
/../ Galu galā tieši patērētāji var ietekmēt ražotājus, jo viņi jau lemj, ko pirkt. Lai dotu priekšstatu par Eiropas saimniecību struktūru, minēšu, ka 90 procentu slaucamo govju tiek turētas ganāmpulkos ar mazāk nekā simt govīm. Lauksaimniecības produktu efektīva ražošana nav slikta un bīstama. Pārtikas liela mēroga pārdošana nav bīstama, ja ražotājs spēj izpildīt ES stingrās drošības prasības.
Liellopu sūkļveida encefalopātija (LSE) nav mazo vai lielo saimniecību problēma: lielākā daļa Vācijā atklāto LSE gadījumu ir mazajās fermās. Daži politiķi pieprasa, lai lauksaimniecība «atgriežas pie savām saknēm» un lai likvidē lielās saimniecības. Tas sagādātu zaudējumus fermeriem, kuri spēj konkurēt pasaules tirgū un strādā ar peļņu. /../ ES ir pasaules otrā lielākā lauksaimniecības produktu eksportētāja, jo kvalitāte ir augsta. Kvalitāte ir Eiropas lauksaimniecības galvenā īpašība, kas nav tikai mazo saimniecību priekšrocība.»
P. S. * Agenda 2000 – Eiropas Komisijas stratēģija ES attīstībai pēc 2000. gada, ņemot vērā paplašināšanos (kandidātvalstīs nepieciešamās reformas, nodarbinātības, izlīdzināšanas, vides problēmu risinājumi). Lauksaimniecības jomā tā paredz tālāku KPL reformu.
