No 1. maija lielākā daļa medikamentu aptiekās tiek pārdoti tikai tad, ja ārsts tos izrakstījis.
No 1. maija lielākā daļa medikamentu aptiekās tiek pārdoti tikai tad, ja ārsts tos izrakstījis. Jaunā zāļu izsniegšanas kārtība nedrīkst ietekmēt pacientu tiesības saņemt kvalitatīvus un efektīvus medikamentus, uzskata Labklājības ministrija.
No visiem aptieku piedāvātiem medikamentiem 30 procentu joprojām būs nopērkami bez receptes. Tas ir – gandrīz pusotra tūkstoša dažādu nosaukumu zāļu. Tajā skaitā ir 94 veidu pretsāpju un pretdrudža līdzekļu (nenarkotiskie), 80 veidu vitamīnu, 40 veidu pretklepus un pretsaaukstēšanās līdzekļu, 27 veidu deguna un citi gļotādu tūsku mazinoši līdzekļi, 31 veida miega līdzekļi, 16 medikamentu rīkles un balsenes slimību ārstēšanai, desmit nosaukumu pretcaurejas līdzekļu, 12 gremošanu sekmējošu līdzekļu, četru veidu pretiekaisuma, pretreimatisma līdzekļi, daudzas tinktūras, ziedes un zāļu tējas.
Jāievēro, ka zāles ir sarežģītas ķīmiskas vielas, kas ietekmē veselību! Tikai ārsts var izvērtēt to lietošanas nepieciešamību konkrētas slimības ārstēšanai konkrētam pacientam. Jāņem vērā indivīda veselība, nozīmēto zāļu saderība ar citiem medikamentiem, ko lieto pacients, lietošanas ilgums, kā arī iespējamās blakusparādības. Tās ir lielākajai daļai zāļu.
Iesniedzot nepieciešamo dokumentāciju zāļu reģistrēšanai, ražotājs var izteikt vēlmi, vai tas būs recepšu vai bezrecepšu medikaments. Valsts zāļu aģentūra, izvērtējot iesniegto dokumentāciju, iespējamo blakusparādību kritērijus, kā arī citu Eiropas valstu pieredzi, nosaka zāļu atbilstību recepšu vai bezrecepšu medikamentu statusam.
Pašlaik ir noteikts, ka ārsts var izrakstīt zāles trīs mēnešus ilgam ārstēšanās kursam un tik ilgi derīga arī recepte. Gadījumā, ja pacients nevar uzreiz iegādāties visu izrakstīto zāļu daudzumu, recepte paliks aptiekā un atlikušo varēs iegādāties vēlāk. Ārsts var pacientam izsniegt arī vairākas tuvāko mēnešu laikā izmantojamas receptes.
