Pelēkas, zaļas, sarkanas, zilas un brūnas – šādu krāsu vākos «ģērbtas» pases gadu gaitā esam saukuši par savām. Agrāk tās izsniedza policiju pasu daļa, tagad – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Pelēkas, zaļas, sarkanas, zilas un brūnas – šādu krāsu vākos «ģērbtas» pases gadu gaitā esam saukuši par savām. Agrāk tās izsniedza policiju pasu daļa, tagad – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
No reģistra līdz pilsoņu pasēm
2001. gada aprīlī Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atskatījās uz pirmajiem desmit darba gadiem. Tajā ir ap tūkstoš darbinieku, kuri apkalpo Latvijas iedzīvotājus un ārvalstu pilsoņus pārvaldes centrālajā birojā, Iedzīvotāju reģistra departamentā un 33 reģionālajās nodaļās visā valstī.
Bauskas rajonā Iedzīvotāju reģistra datu bāzes veidošana tika sākta 1992. gadā. Toreiz rajonā darbojās Migrācijas lietu komisija, ko vadīja Ārija Gaile, pašreizējā Bauskas Domes priekšsēdētāja. Viņa ieteica iedzīvotāju reģistra vadītājas amatu uzticēt Ilzei Mičānei, kura toreiz bija Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētāja.
«Nebijām mīļas nevienam…»
Atceroties pagājušos gadus, Ilze Mičāne atzina, ka bijis ļoti interesanti piedalīties jaunajai valstij īpaši nepieciešamas institūcijas veidošanā. Bijuši arī ļoti grūti brīži, jo reizē ar iedzīvotāju reģistra izveidošanu Latvijas sabiedrība piedzīvojusi šoku. Draugi, radi un kaimiņi diezgan nesaudzīgi un pat nežēlīgi tika sadalīti pilsoņos un nepilsoņos, ārvalstniekos, bezvalstniekos, migrantos, imigrantos un vēl kādos citos. Sarūgtinājumu cilvēki izgāzuši uz nodaļas darbiniecēm. «Mēs nebijām mīļas nevienam, tikām zākātas, lamātas, bet negribu pārmest cilvēkiem to, ko likumdevēji, pieņemot Pilsonības likumu, nebija paredzējuši iepriekš. Labi, ka kļūda tika labota, ieviešot grozījumus likumā,» tā I. Mičāne.
PMLP rajona nodaļas tehniskais nodrošinājums vēl 90. gadu vidū bija ļoti pieticīgs. Darbs sākts rajona Padomes ēkā, dažās ceturtā stāva telpās, iedzīvotāju reģistrēšana notikusi zālē. Pārceļoties uz Policijas pārvaldes ēku, 1993. gadā liels ieguvums šķitis tālrunis, pēc tam faksa aparāts, tad divi pirmie datori. Ja kāds no tiem pārstājis darboties, vadītāja ņēmusi sistēmbloku padusē, skrējusi uz netālo autoostu, lai brauktu uz pārvaldi Rīgā. Bauskā tolaik nebija speciālista, kam varētu uzticēt šo datu bāzi.
Ar satiksmes autobusu toreiz uz Bausku tika atvesti saiņi ar tūkstošiem pirmuzskai- tes veidlapu. Tagad Ilze Mi- čāne drīkst atzīties, ka rokassomiņā vairākus gadus reizi mēnesī no Rīgas vedusi arī visu darbinieku algu. Tas bijis drošāk, nekā uzticēt pārskaitīju- mu bankām, kuras sāka bankrotēt.
Izveidots savs «zelta fonds»
Kopš iedzīvotāju reģistra sākuma 1992. gadā, vēlāk, izsniedzot pilsoņu, pēc tam nepilsoņu pases, pārbaudot katra iedzīvotāja datus privatizācijas sertifikātu piešķiršanai, izrakstot uzturēšanās atļaujas, vīzas un ceļošanas dokumentus bērniem, vismaz trīs reizes katra Bauskas rajona iedzīvotāja dokumenti un personas dati ir «gājuši» caur Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vietējās nodaļas darbinieču rokām. Tā secina Ilona Ķepale, PMLP Bauskas rajona nodaļas vadītāja. Viņa un Lolita Upeniece, Daiga Kužuma un Indra Hiršfelde šeit strādā kopš 1992. gada. Pavisam nodaļā ir septiņas darbinieces.
Dokumentu mapes ar personu identifikācijas datiem pirmuzskaites veidlapās ir nodaļas «zelta fonds». Tajā glabājas ziņas par 53178 cilvēkiem, kuri pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem ir Bauskas rajona iedzīvotāji. Uzlabojusies sadarbība ar dzimtsarakstu dienestu un pašvaldībām, bet nepārtrauktais datorpieslēgums vienotajai valsts iedzīvotāju datu bāzei tagad, neizejot no kabineta, garantē informācijas iegūšanu par jebkuru no mums.
Bijušās PSRS iekšzemes pases Latvijā nav derīgas kopš 2000. gada 31. marta. Pasu apmaiņas termiņš tika pārcelts vairākkārt, un šim procesam bija atvēlēti gandrīz deviņi gadi. Varētu šķist, ka šī vēstures lappuse ir aizšķirta, tomēr ik pa laikam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bauskas nodaļā ierodas kāds cilvēks, kurš līdz šim ir dzīvojis ar veco padomju pasi. Tas nozīmē, ka persona ar valsti nav kontaktējusies vairākus gadus un nav jutusi pēc tā nepieciešamību.
Jaunākais ceļotājs – vienu mēnesi vecs
Šogad personas dokumentu saņem jaunieši, kuri dzimuši dažus gadus pirms Latvijas Atmodas sākuma. Process ir vienkāršots, lietišķs. Turklāt daudziem 16 gadu vecumu sasniegušajiem šī vairs nav pirmā pase, jo iepriekš tā bijusi vajadzīga izbraukšanai ārpus Latvijas. Pats jaunākais «ceļotājs» šogad bijis tikai mēnesi vecs, mazulim pase bijusi nepieciešama, lai kopā ar mammu nokļūtu pie vecvecākiem Lietuvā. Tiem, kuri personas dokumentu saņem tik agrīnā vecumā, tas būs jāmaina katru gadu, jo aug taču arī mazais. Vecāki par šādu kārtību nereti piktojas, bet PMLP darbinieki to neuzskata par pārspīlējumu, jo kriminālā statistika liecina – bērnus mūsdienās zog…
Ierastais drīz kļūs par vēsturi
Šopavasar vietējo pašvaldību vēlēšanu laikā PMLP rajona nodaļa sniedza ap 60 uzziņu vēlēšanu komisijām par cilvēkiem, kuriem pasē nebija zīmoga par pieraksta vietu. Šādu datu nebūs arī jaunajā personas dokumentā – identifikācijas kartē. Visiem tik ierastā pase drīz kļūs par pagātni un būs nepieciešama tikai kā ceļošanas dokuments, izbraucot no Latvijas. Līdzīgi tas ir citās pasaules valstīs. Teorētiski identifikācijas koncepcija ir izstrādāta, kavējas tikai jauno personas dokumentu ieviešanas noteikumu precizēšana.
Savā nākamajā desmitga- dē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ieiet organizatoriski un profesionāli nostiprinājusies. Tas ir dienests, kas nepieciešams ikvienam.
skaidrojums
PMLP pamatfunkcijas
nodrošina Latvijas pilsoņu, kā arī Latvijā dzīvojošu personu apzināšanu, ierakstot iedzīvotāju reģistrā;
regulē un kontrolē migrācijas procesus savas kompetences ietvaros;
nodrošina pasu un citu personu apliecinošu vai ceļošanas dokumentu izsniegšanu.
Iekšlietu ministrijas ietvaros pārvalde sadarbojas ar citu valstu migrācijas dienestiem, Eiropas drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un Starptautisko migrācijas organizāciju (IOM).
fakti
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Raiņa bulvāris 5, Rīga, LV-1050, tālrunis 17219639, epasta adrese: .
PMLP Bauskas rajona nodaļa
Zaļā iela 12, Bauska, LV-3901, tel. 23548, 24247, epasta adrese: .
***
Latvijas Republikas migrācijas dienests darbību sāka 1991. gada aprīlī, kad toreizējā Ministru Padomē izveidoja Migrācijas lietu departamentu.
Tas 1992. gada janvārī tika iekļauts Tieslietu ministrijā. No 1993. gada 3. augusta, saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu, departaments ir Iekšlietu ministrijas daļa un tā pašreizējais nosaukums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
Nostiprinoties Latvijas valstiskumam, palielinājušās pārvaldes funkcijas. 1991. gada aprīlī tā sāka migrācijas procesu kontroli, bet 1992. gadā veidoja Iedzīvotāju reģistru, sāka Latvijas pilsoņu pasu izsniegšanu. 1993. gada februārī ieviesa vīzu režīmu. 1995. gada augustā sākta personu apliecību izsniegšana nepilsoņiem.
*****
ILZE MIČĀNE
Astoņus gadus vadot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bauskas rajona nodaļu, Ilze Mičāne ieguvusi otru augstāko izglītību.
I. Mičāne absolvējusi Policijas akadēmijas Tiesību fakultāti, iegūstot jurista kvalifikāciju.
No 2000. gada aprīļa viņa strādā PMLP Rīgā, kļūstot par administratīvās nodaļas vadītāju.
