Gados vecākiem ļaudīm iespēja atkal saņemt Latvijas pilsoņa pasi pēc valsts neatkarības atgūšanas bijusi gluži kā goda lieta.
Gados vecākiem ļaudīm iespēja atkal saņemt Latvijas pilsoņa pasi pēc valsts neatkarības atgūšanas bijusi gluži kā goda lieta.
Nākot pēc jaunās pases, Fridriks Ernests Mucenieks no Īslīces pagasta un baušķeniece Irēna Antipina līdzi esot paņēmuši savu pirmās Latvijas brīvvalsts laikā izsniegto dokumentu.
I. Antipinu korespondente sastapa dārzā. Plaukst viņas 81. pavasaris. Tēva celtajā mājā Irēna Antipina kopā ar māsu dzīvo kopš 1929. gada.
Pirmo pasi Irēna saņēmusi 1937. gada 12. maijā, būdama pilnus 16 gadus veca. Šī dokumenta pēdējās lappusēs 1940. gadā veikts ieraksts, kas apliecina, ka dokumenta īpašniecei pārdots viens pāris sieviešu kurpju, vēlāk – viens kilograms cukura. 1941. gada 30. maijā viņai izsniegts «pasport» ar toreizējās PSRS simboliem. Saglabāti vēl daži Latvijas laika dokumenti – atļauja braukšanai ar velosipēdu un tēva Pauļa Zeidaka pase. Viņš nošauts Vecsaules silā.
Sarkanā Krusta medicīnas skolā Irēna Antipina apguvusi medmāsas profesiju un strādājusi Bauskas slimnīcā. Padomju iestādes nav atzinušas Latvijas laika izglītību, tāpēc viņa vēl četrus gadus neklātienē mācījusies, kamēr kļuvusi par diplomētu feldšeri. Dokumentu un seno gadu laikrakstu krāšana ir viena no Irēnas Antipinas vaļas brīžu nodarbēm. Viņas 1993. gadā saņemtā Latvijas pilsoņa pase ir gluda un spoža, kā vakar izsniegta.
