Sarežģītas lietas var nokārtot vienojoties. Tikai ne vienmēr sabiedrībai zināms, kādi ir pamati: droši vai viltīgi. Vēsturē gan vienu, gan otru piemēru ir pārpārēm. Diemžēl patiesība pakļauta noilgumam.
Sarežģītas lietas var nokārtot vienojoties. Tikai ne vienmēr sabiedrībai zināms, kādi ir pamati: droši vai viltīgi. Vēsturē gan vienu, gan otru piemēru ir pārpārēm. Diemžēl patiesība pakļauta noilgumam. Tāpēc par visu, kas notiek pašlaik, var būt tikai viedokļi.
Vairākas valstī svarīgas institūcijas vienojušās, ka «Latvijas kuģniecības» (LK) privatizācija ir vai nu jāturpina, vai jāatsakās no tās. Ekonomikas ministrs A. Kalvītis uzskata, ka valdībai ir jāuzņemas atbildība par neveiksmi, tātad – arī ministram, lai cik ļoti viņam gribētos distancēties no tās.
Privatizācijas aģentūras padomes loceklis N. Lakučs paliek pie savas pārliecības – LK privatizācijas noteikumi ir rakstīti vienai konkrētai kompānijai, bet ir kāds iemesls, kura dēļ «vadošā grupa» nav spējusi vienoties. Savukārt premjers A. Bērziņš sūrojas, ka process esot pārāk politizēts. Kur tas «suns aprakts» – Latvijas banku nedrošumā, sākumcenas lielumā –, un vai tas suns vispār ir aprakts?
Pavasara ziedonī atklāti, ne no šā, ne no tā bojā gāja speciālo uzdevumu vienības karavīrs t. s. «iesvētībās» uz augstāku pakāpi. Nenoliedzot padomju armijas negatīvās tradīcijas, atgādināšu «desmito» uzņemšanu vidusskolā vēl nesenā pagātnē ar eksekūcijai līdzīgām izdarībām. Arī slikts paraugs ir labs paraugs.
Saeimas deputāti savulaik bija vienojušies «vecā parauga» svētkus, 9. maiju, pārcelt uz 8. maiju, nosaucot to par Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Sabiedrības pretrunīgā attieksme izpaužas arī valdības rīcībā, karoga izlikšanu atstājot pašvaldību ziņā. Vienošanās panākta noformējumā – bez sēru lentes.
Attieksme pret latviešu leģionāriem kopš okupācijas gadiem vismaz varas struktūrās diez ko nebija mainījusies. To kopsaucējam tuvinājis kādā Rīgas dzīvoklī atrastais 1944. gadā rakstītā Memoranda oriģināls. Tā sastādītāji un parakstītāji (190 cilvēku) valstij bezcerīgā laikā, kad tuvojās otrā padomju okupācija, drosmīgi pauduši savu pārliecību: «..neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība». Daudzi no parakstītājiem gāja bojā koncentrācijas nometnē Vācijā, vēlāk – Gulagā. Viņi vienojās, riskējot ar dzīvību. Mēs nevaram – skatāmies te pār kreiso, te pār labo plecu.
Bijušais kolēģis Zigurds sarunā bija sašutis par akmeņiem, kurus dēvē par pieminekli represētajiem, un aicināja glābt glābjamo. Ko nu vairs. Visu rangu speciālisti ir vienojušies par pusfabrikāta (ar visām ķīļa vietām) estētisko mazvērtību. Zināms arī, ka to novietos pie Torņakalna stacijas, lai pagātne nemaisās pa kājām.
Latvijā atrasts iekšējais ienaidnieks, proti, – aptiekas un to klienti. Nav gan dzirdēts, ka konkurence var izraisīt cenu pieaugumu, kā apgalvo «speci» no Labklājības ministrijas. Tāpēc zāļu tirgotavu skaits jāierobežo. Var pienākt laiki, kad «Bauskas Tirgotājam» vai «Bauskas pienam» drīkstēs būt tikai viens veikals…
Ekspremjera A. Šķēles trāpīgais teiciens Saeimas plenārsēdē iekļaujas nedēļas notikumu kontekstā: nekad nestrīdies ar idiotu, jo tu nonāksi tajā pašā līmenī, un viņš beigu beigās nokaus tevi…
