ES Ārlietu padome apstiprinātajā sankciju paketē ir arī finanšu sankcijas pret Putinu un Lavrovu

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome piektdien apstiprināja otro sankciju paketi pret Krieviju, tostarp nosakot finanšu sankcijas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, sociālajā medijā “Facebook” norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Rinkēvičs arī norādīja, ka tiek gatavota arī trešā sankciju pakete.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā, (ĀM) šodien Briselē, Beļģija, notika ārkārtas ES Ārlietu padomes sanāksme, kurā ES dalībvalstu ārlietu ministri Eiropadomes laikā saskaņā ar procedūru apstiprināja ES dalībvalstu līderu konceptuāli panākto vienošanos par jaunajām sankcijām pret Krieviju, kas ir vērstas pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm. Latviju ārkārtas ES Ārlietu padomes sanāksmē pārstāvēja Latvijas ārlietu ministrs.

Sanāksmes laikā ES dalībvalstu ministri pārrunāja centienus un pasākumus, lai sadarbībā ar līdzīgi domājošām partnervalstīm un organizācijām vērstos pret Krieviju, reaģējot uz tās īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu. Tāpat ES Ārlietu padomes sanāksmes laikā tika veikta viedokļu apmaiņa par atbalsta iespējām Ukrainai. ES ārlietu ministru sanāksmē attālināti piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, lai pastāstītu par situāciju reģionā.

Rinkēvičs, daloties ar saviem iespaidiem par Ukrainas apmeklējumu, pauda pārliecību par ukraiņu gatavību cīnīties par savu valsti. Viņš atzīmēja, ka šis konflikts atstās ilgtermiņa sekas Ukrainas-Krievijas attiecībās.

“Uzskatu, ka ir nepieciešama trešā sankciju kārta jau nākamnedēļ, kas iekļauj arī Krievijas atslēgšanu no SWIFT, kā arī papildu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju par tās līdzdalību Krievijas agresijā Ukrainā,” norādīja ministrs.

Rinkēvičs arī piebilda, ka šodienas lēmums apturēt Krievijas balsstiesības Eiropas Padomē, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir pareizs solis.

LETA jau rakstīja, ka, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ES līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt “maksimālas ietekmes” sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar “maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti”.

ES samits sākās ceturtdien – dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete – otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju – “vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā”. Fon der Leiena neminēja sīkākas detaļas, bet EK sastādītā sarakstā bija ierosināts attiecināt ES sankcijas arī uz divām Krievijas privātbankām – “Alfa Bank” un “Bank Otkritije”.

Tajā arī bija aicināts aizliegt Krievijas pilsoņiem noguldīt ES bankās vairāk par 100 000 eiro vai iegādāties eiro denominētus vērtspapīrus.

Fon der Leiena sacīja, ka šīs sankcijas “palielinās Krievijas aizņemšanās izmaksas, paaugstinās inflāciju un pakāpeniski graus Krievijas rūpniecisko bāzi”.

Enerģētikas sektorā sankcijas ietvēra aizliegumu eksportēt iekārtas un tehnoloģijas, kas Krievijai nepieciešamas naftas pārstrādes rūpnīcu modernizēšanai.

Aizliegums eksportēt lidmašīnas un to daļas Krievijas aviosabiedrībām arī “degradēs svarīgu Krievijas ekonomikas sektoru”, atzina EK prezidente.

“Mēs ierobežojam Krievijas piekļuvi būtiski svarīgai tehnoloģijai – mēs dosim triecienu Krievijas piekļuvei svarīgām tehnoloģijām, kas tai vajadzīgas, lai veidotu plaukstošu nākotni tādās jomās kā pusvadītāji vai mūsdienīgas tehnoloģijas,” sacīja fon der Leiena.

Sankcijas vīzu jomā paredz, ka Krievijas diplomātiem, ar viņiem saistītām grupām un uzņēmējiem vairs nebūs privileģētas piekļuves ES.

Ceturtdien publicētā samita gala dokumentā bija teikts, ka “šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētikas un transporta sektorus, dubultā pielietojuma preces, kā arī eksporta kontroli un eksporta finansēšanu, vīzu politiku, papildu fizisko personu iekļaušanu “melnajā sarakstā” un jaunus iekļaušanas kritērijus”.

Samita dalībnieki apsprieda arī politiskā, ekonomiskā un humānā atbalsta pastiprināšanu Ukrainai.

Lai gan samitā ātri tika panākta vienošanās par sankciju aprisēm, dalībvalstis nebija vienisprātis par iespējamu Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, kas būtu smagi skārusi Krievijas iespējas pārdot savus energoresursus starptautiskajā tirgū.