Kas mudināja jūs balotēties vietējo pašvaldību vēlēšanās? Lauksaimniecības organizatores darbs taču bija daudz prognozējamāks!
Kas mudināja jūs balotēties vietējo pašvaldību vēlēšanās? Lauksaimniecības organizatores darbs taču bija daudz prognozējamāks!
– Sapratu, ka, dzīvojot šeit 20 gadu, labi pārzinu situāciju un pazīstu cilvēkus. Turklāt manī bija nostiprinājusies apziņa, ka Dāviņu pagasta iedzīvotāju labā gribētos paveikt vairāk. Kandidēju sarakstā «Mēs sava pagasta atdzimšanai un attīstībai». Mans mērķis, protams, nebija kļūt par padomes priekšsēdētāju.
Vai pēc ievēlēšanas amatā jums domās jau bija radies kāds darbības plāns pagasta
infrastruktūras sakārtošanai?
– Neradās šaubas, ka vispirms jāveic vienkārši darbi, kas neprasa lielus kapitālieguldījumus, un tā ir vides sakārtošana. Sākām organizēt iedzīvotāju talkas, lai uzpostu bijušās skolas apkārtni un birztalu pagasta centrā. Dāvinieši ir malači, viņi bez kurnēšanas iesaistījās darbā.
Šķiet, pirmo reizi pagasta vēsturē panācām bezdarbnieku iesaistīšanu teritorijas kopšanā. Noslēgts līgums ar Valsts nodarbinātības dienestu, kas paredz līdz gada beigām četrām personām nodrošināt darbu vides sakārtošanā. Ik pēc trim mēnešiem sastāvs mainīsies, lai nelielas iespējas nopelnīt rastos arī citiem bez darba palikušiem pagasta iedzīvotājiem.
Kāds ir jaunās padomes pirmajās sēdēs pieņemtais svarīgākais lēmums?
– Pagaidām notikusi tikai viena kultūras, sociālo un izglītības jautājumu komitejas sēde, taču jūtos gandarīta, jo izdevās atrisināt aktuālu problēmu. Deputāti nolēma no 1. maija pieņemt darbā kultūras un sporta darba organizatori. Amats uzticēts Allai Latūnei, viņai ir muzikālā izglītība, pieredze un daudz enerģijas. Pēc sovhoza «Dāviņi» likvidēšanas kultūras dzīve bija apsīkusi.
Sarīkojumu organizēšanai izmantosim bijušās sākumskolas ēkas vienu telpu, kas pirms vēlēšanām izremontēta. Nākotnē ceram atjaunot arī pāris otrā stāva telpu. Pagaidām trūkst visnepieciešamākā inventāra.
Iedzīvotājiem noteikti vajadzīgas dažādas interešu grupas. To esmu secinājusi, vērojot, ar kādu azartu mūsu sievietes darbojas Mārītes Pučekas vadītajā floristikas pulciņā. Piedāvājumu iesaistīties hiphop deju grupā izmanto vairāki jaunieši. Nodarbības vada viņu līdzaudži Viktors Bobovičs un Indra Sidorčika – mūsu pagasta iedzīvotāji.
Sākumskolas ēka ir pietiekami plaša. Vai nākotnē paredzēts racionāli izmantot visu namu?
– Aizlaist postā šo māju nebūtu prāta darbs. Tā pieder pašvaldībai, ir labi saglabājusies un, protams, ēkai būtu jānodrošina pilnvērtīgas funkcijas. Acīmredzot būs jāizstrādā projekts par līdzekļu piesaistīšanu, jo pagasta budžetā nav naudas nama rekonstrukcijai.
Iepriekšējā pagasta padome jau pērn pieņēma lēmumu par Dāviņu teritoriālā attīstības plāna izstrādi. Kādā stadijā patlaban ir šis process?
– Ar padomes 2000. gada 17. augusta lēmumu izveidota darba grupa, tajā 14 personu. Piešķirtas valsts mērķdotācijas ap Ls 6000. No kopējās summas 20 procentu veido pašvaldības līdzfinansējums.
Darbs ir sākts veiksmīgi. Iepriekšējās pašvaldības laikā iegādāta datortehnika un licencētas programmas, kā arī kartogrāfiskie materiāli. Darba grupa savākusi un apkopojusi faktus par pagastu, jau sagatavots vēstures apskats, noteikti attīstības pamatvirzieni. Par nākotnes vīzijām rīkotas apspriedes ar vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem.
Nesen sākta Dāviņu pagasta teritorijas plānojuma pirmās redakcijas izstrādāšana. Pirmo reizi tiek veidota precīza karte, iezīmēts pat niecīgākais infrastruktūras objekts. Šajā darba stadijā ir svarīgi uzklausīt iedzīvotāju priekšlikumus un vērtējumus, tādēļ līdz 1. jūlijam ikviens dāvinietis pagasta padomē varēs iepazīties ar projekta koncepciju. Apmeklētāju viedokļus uzklausīs Velta Rozīte.
Parasti, runājot par Dāviņiem, visiem rodas asociācijas ar pagasta centru. Taču teritorijā ir arī citas apdzīvotas vietas, piemēram, Brukna un Lambārte. Raksturojiet, lūdzu, situāciju nomalēs!
– Brukna ir īpaša vieta, jo tās vēsturiskā centra – vecās muižas – loma bijusi nozīmīga gan senatnē, gan arī tagad. Īpašuma enerģiskais pārvaldnieks Andrejs Mediņš objekta uzturēšanai un atjaunošanai veltījis daudz pūļu un līdzekļu. Tas paglābts no iznīcības, un mēs lepojamies, ka pagastā ir tāda ēka.
Bruknas muiža tiek rekonstruēta, un veidojas rehabilitācijas centrs narkomāniem, taču vienlaikus tā ir atvērta visiem pagasta iedzīvotājiem. Pagājušajā gadā muižā rīkojām pagasta pensionāru vakaru. Šīs aktivitātes īpašuma pārvaldnieks atbalsta, tādēļ sadarbību noteikti turpināsim.
Lambārtes centriņš ir pavisam mazs – viena daudzdzīvokļu ēka, vairākas privātmājas un baznīca. Vēlētāju saraksta «Mēs sava pagasta atdzimšanai un attīstībai» programmā rakstījām, ka veicināsim Lambārtes un Janču baznīcas ēkas uzturēšanu. Ja pagasta budžetā nav liekas naudas, tad vienmēr iespējama praktiska palīdzība. Piedāvāsim darbarokas, lai baznīcas un apkārtne tiktu sistemātiski koptas.
Pagasta nomaļu attīstībai nav perspektīvas, jo viensētās pārsvarā dzīvo nespēcīgi un vientuļi pensionāri. Jaunas ģimenes šeit nemeklē mājvietu darbavietu trūkuma un slikto ceļu dēļ. Problemātiska ir arī bērnu nogādāšana uz mācību iestādēm.
Jūs minējāt darbavietu trūkumu. Dāviņos šī problēma varētu būt īpaši sāpīga.
– Noteikti. Darbavietas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem – pagasta padome, bibliotēka, trīs privāti veikali. Neviena ražošanas vai pārstrādes uzņēmuma pagastā nav. Trūkst arī attīstītu zemnieku saimniecību. Es varētu nosaukt tikai piecas, kas darbojas veiksmīgi.
Bezdarba oficiālā statistika varbūt nešķiet satraucoša, tomēr nedrīkst aizmirst, ka reģistrēta ir tikai neliela daļa bez darba palikušo. Mūsu iedzīvotāji izmanto iespējas pelnīt iztiku Iecavas un Codes pagasta uzņēmumos. Pēdējā laikā jūtama tendence meklēt darbu arī Rīgā. Dāviņus nezin kādēļ uzskata par nomaļu «kaktu», lai gan pagasts atrodas rajona ģeogrāfiskajā centrā.
LĪVIJA ŠARĶE
Dzimusi 1961. gadā Jēkabpils rajonā.
1980. gadā absolvējusi P. Lejiņa Saulaines sovhoztehnikuma agronomijas nodaļu. Tajā pašā gadā iestājusies Lauksaimniecības akadēmijā (izglītība nav pabeigta).
No 1980. līdz 1988. gadam strādājusi sovhozā «Dāviņi» par vecāko sēklkopības agronomi.
Bijusi Dāviņu 2. bibliotēkas vadītāja.
No 1996. līdz 2001. gada martam strādājusi par Dāviņu pagasta lauksaimniecības organizatori.
Pieder nekustams īpašums – dzīvojamā māja «Ceriņi» un saimniecības ēkas Dāviņu pagastā.
Atraitne.
Abas meitas ir skolnieces.
